krakstēt

krakstêt (unter krakš(ķ)êt),

1): krakstē̦dams atpakaļ krita masts Dünsb. Od. 154; ‡

2) krakstêt (mit a < e nach r?) Auleja, grunzen:
cūka krakst.

Avots: EH I, 640