kraũkšķis, kraukšis,

1) der Krach, das mit
kraukšķet bezeichnete Geräusch Etn. IV, 148;

2) ein Knorpel
Erlaa n. U.;

3) fam., ein Schnäpschen Kalleten:
kraukšķi iedzert, iemest, iespert. mēs vairāk nemetīsim kâ vienu kraukšķīti Degl.

Avots: ME II, 263

kraũkšķis,

3): kruogā... izkauktu kadu kraukšķi Janš. Līgava II, 31.

Avots: EH I, 643

kŗaukšķis Spiess (in einem handschriftl. Vokabular), = kraũkšķis 3.

Avots: EH I, 665