Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krāmēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krāmēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)

aizkrāmēt

àizkrãmêt, ‡

2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡

2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.

Avots: EH I, 33

aizkrāmēt

àizkrãmêt, tr., wegkramen. Refl. -tiês, sich mit seinem Kram entfernen, wegziehen.

Avots: ME I, 33

apkrāmēt

apkrãmêt, ‡

2) bestchlen
Bers. ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ apkŗavâtiês: apkrāmējies kâ žīds ar paunām Dunika, Kal., Rutzau;

2) mit dem Kramen (mit den Hausarbeiten) fertig werden
saimniece vēl nav apkrāmējusies Dunika, Rutzau, Salis u. a.

Avots: EH I, 93, 94

atkrāmēt

atkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) her(über)siedeln
Rutzau u. a.;

2) sich davonmachen:
atkrāmējies! packe dich! verschwinde! Oknist.

Avots: EH I, 150

atkrāmēt

atkrãmêt, tr., wegkramen, weglegen: lietas.

Avots: ME I, 168

iekrāmēt

ìekrãmêt, ‡

2) einen Schlag versetzen
Frauenb., Kalz., Lubn.: iekrāmē viņam pa galvu! ‡ Refl. -tiês, mit seinen Möbeln einziehen: ie. dzīvuoklī.

Avots: EH I, 522

izkrāmēt

izkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang kramen;

2) pflegend fertig werden
Frauenb.: es taču viena nevaru i. ar tik daudz bē̦rniem.

Avots: EH I, 458

izkrāmēt

izkrãmêt, tr., auskramen: viņa piedāvājās izkrāmēt čemodānu Vēr. II, 444.

Avots: ME I, 754

krāmēt

krãmêt, ‡

2) schlagen:
kràmē 2 viņam pa ausi! Oknist; ‡

3) "werfen"
Seyershof: k. luopam ar akrimu. Refl. -tiês, ‡

2) stibitzen
AP.: viņš ir vare̦ns strā[d]nieks, tik ka nebūtu krāmējies!

Avots: EH I, 645

krāmēt

krãmêt, - ẽju, tr., kramen: savas grabažas. Refl. - tiês, herumkramen, sich beschäftigen: redzējuši viņu ap apzagtā svārkiem krāmējuoties A. XIII, 2, 127. vē̦lāk viņš ar mājām vairs nekrāmējās MWM. X, 807. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 266

krāmēties

krâmêtiês 2 , - ẽjuos, quienen, misslingen, nicht gedeihen, verderben, verrecken: sivē̦ni, jē̦ri un teļi šuoziem dikti krāmējas Ahs., Dond.

Avots: ME II, 266

nokrāmēt

nùokrãmêt, Refl. -tiês,

1): auch Strasden; ‡

2) sich mit häuslichen Arbeiten abplackern
Salis: nuokrāmējies kâ suns.

Avots: EH II, 55

nokrāmēt

nùokrãmêt, tr., ab -, wegkramen, weglen: ēdienus, lietas. Refl. -tiês, pfuscherhaft gereten, verderben: maize ce̦puot nuokrâmējusies 2 Dond., Sassm.

Avots: ME II, 801

piekrāmēt

pìekrãmêt, vollpacken, vollkramen, verkramen: piekrāmē̦tajā istabā MWM. 189.

Avots: ME III, 259

sakrāmēt

sakrãmêt, ‡ Refl. -tiês, die Sachen zusammenkramen Dunika u. a.: visa diena jau pagājusi, un tu vēl neesi sakrāmējusies!

Avots: EH XVI, 419

sakrāmēt

sakrãmêt, tr., zusammenkramen, -legen, zurechtlegen: es sakrāmēju savas lietas A. XXI, 245. vīrs sakrāmē visu atpakaļ MWM. VIII, 790.

Avots: ME II, 654

uzkrāmēt

uzkrãmêt,

1) (auf etw.) aufkramen, hinaufkramen:
apraka meitu un uzkrāmēja akmeņus virsū. uzkrāmēt mantas uz klētsaugšu;

2) aufkramen, aufräumen
LKVv.: uzkrāmēt istabu;

3) uzkrāmēt ve̦zumu, Sachen in eine Fuhre packen
Golg. Refl. -tiês, (für sich) aufkramen, -räumen (perfektiv): viņa uzkrāmējusies, sie ist mit dem Kramen, Räumen fertig Salis.

Avots: ME IV, 344

Šķirkļa skaidrojumā (8)

krētāt

krē̦tât,

1): auch (mit è̦ 2 ) Oknist; ‡

2) wiederholt legen, werfen
(krè̦tât 2 ) Auleja: k. sìenu gubās; "šuo tuo darīt, krāmēt" Auleja; ‡

3) straucheln
Bērzgale; wiederholt (vor Kraftlosigkeit) fallen (vorzugsweise von kranken Haustieren gesagt) Skaista (kre̦tât 2 ); kränkeln, siechen Wessen: krē̦tāja visu ziemu. ‡ Refl. krè̦tâtiês 2 Auleja "šuo tuo darīties, krāmēties".

Avots: EH I, 652

nopodāties

‡ nuopodâtiês Stenden "kaut kuo daruot (rīkuojuoties) nuokavēt laiku, nuokrāmēties": n. tur ve̦se̦lu stundu.

Avots: EH II, 78

rūmēt

rũmet, ‡

2) "занимать мѣсто вещами, городить вещи" Spr. ‡ Subst. rũmê̦tājs, wer in Ordnung bringt
Seyershof: nāca brālis par rūmē̦tāju un palīdzēja iekrāmēt mantas istabās.

Avots: EH II, 388

slibināt

slibinât,

1) "maz duot, krāmēties": kuo tu tur slibini? Erlaa;

2) in kleinen Bissen essen (wie jem., der schon satt ist, dem das Essen nicht schmeckt, oder der sich geniert)
Kalz., Marzen. Wenn -li- hier Reduktionsstufe zu -le- ist, vielleicht zu dän. dial. slappa "schlürfen" u. a. (bei Falk-Torp unter slabbe). Oder (mit altem i) eher zu lat. lībāre "ein weniges von einer Sache wegnehmen, wovon kosten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 391).

Avots: ME III, 930

strūpens

‡ strûpe̦ns 2 Lems. "spruñgulis 1": ienes kādu strūpe̦nu malkas! sakrāmēt strūpeniņus paspārnē.

Avots: EH II, 591

toškāties

‡ toškâtiês Lems. "krāmēties; tašķīties". Vgl. tuškuôtiês.

Avots: EH II, 689