Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kul̃b' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kul̃b' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (17)

apskulbināt

‡ apskul̃binât Dunika, Rutzau, = apzvanît: apskulbina paši savu nelaiķi Janš. Bandavā II, 55.

Avots: EH I, 113


ieskulbināt

ìeskul̃binât, einläuten: svē̦tvakaru Rutzau, N. - Bartau, Wain.]

Avots: ME II, 66


ieskulbīt

ieskul̃bît 2 , ein wenig mit einer Rute durchprügeln Ruj.: es tevi ieskulbīšu (zu einem lärmenden Kind oder Hund). ka es tevi neieskulbu! Naukschen.]

Avots: ME II, 66


kulba

kul̃ba,

3): auch Seyershof;

4): eine Art Wagen bei Juden und Zigeunern
Oknist; čigāna kulbas BW. 21122. brauks[i] ar kulbu baznīcā 22730; kulbas (lielus mākuoņi) jau braukā Pas. XIV, 462;

5): ein Schlittenkorb
- auch Dunika, Siuxt; ein Packschlitten Wessen. vairāk kulbu un kamānu Janš. Apskats 1903, S. 97;

6): ak tu nepieē̦dē̦namā k˙! AP.; ‡

8) acu k. Salis. die Augenhöhle.
Zur Bed. 5 vgl. li. kulbės "перекладины саней" Язык и литер. I, 137.

Avots: EH I, 670


kulba

kul̃ba,

1) die Kolbe, der Kolben
(nebst li. kùlbė dass. hieraus entlehnt), der untere, dicke Teil des Schafts an Schiessgewehren Drsth. n. Etn. IV, 98;

2) der auf das Ende der Holzachse angebrachte, gewundene untere Teil der Femerstange,
kuokasu vāģu ilkss saliektais gals, uz asi uzmaucamais Etn. IV, 98;

[3) ein Gewolbe vorn im Ofen
Salis, Kreuzburg;]

4) ein verdeckter Wagen, ein Planwagen
[kul̃bs Salis, kùlba 2 Kreuzb.]: tie nese savu upuri, sešas kulbas un divipadesmit vēršus IV Mos. 7, 3;

5) ein Schlittenkorb
[s. Bielenstein Holzb. 559]; Packschlitten, Kibitke [Wessen);

6) ein Schimpfwort, auf ein Weib bezogen:
nāc nu, kulba, nāc nu; baļva BW. 1435;

7) kulbas vilcēji, der Ausschuss der Bauergemeinde
Salis n. U.

Avots: ME II, 304


kulbāt

kul̃bât: auch Prl.; viel saufen (trinken) N.-Peb., Sessw.

Avots: EH I, 670


kulbāt

kul̃bât, -ãju, kulbuôt, gierig, viel essen, schlürfen.

Avots: ME II, 304


kulbene

‡ kul̃bene Siuxt "neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās, luocītavas vietā. šuos ādas gabalus dīŗâjuot nuogriêza atsevišķi. izraudzēja un nuo tiem taisīja paslalas. nuo katras kājas iznāca viena pastala". Vgl. kulbenes 2.

Avots: EH I, 670


kulbenieks

kul̃beniẽks (unter kul̃biniẽks): nu tu būsi k., nu ar kulbu jābraukā BW. 18673, 4.

Avots: EH I, 670


kulbinieks

kul̃biniẽks, kul̃b(e)niẽks, kul̃buôtãjs, einer, der in einer kulba fährt oder darin jemand führt; im VL. wird mit kul̃beniece od. (dial.) kulbenīca, kulba die junge Frau scherzweise bezeichnet und mit kulbinieks der junge Ehemann: nu pārveda kulbenīcu, nu ar kul̃bu kulbājās BW.22730, 1. In Selb. heissen Gäste der jungen Frau kulbenieki, die in das Haus des jungen Ehemannes fahren, um zu sehen, wie das junge Paar lebt: vācu vien, vācu vien tautu meitas panāksnieki; tie nebija īstu vācu, tie čigānu kulbinieki BW. 21122, 1.

Avots: ME II, 304, 305


noskulbināt

‡ nuoskul̃binât Dunika, abläuten: steigsimies uz kapiem: pirmīt jau nuoskulbināja.

Avots: EH II, 87


paskulbināt

‡ paskul̃binât Rutzau, = pazvanît: baznīcā jau paskulbināja.

Avots: EH II, 173


saskulbināt

saskul̃binât Dunika, N. - Bartau, zusammenläuten Für. I (unter skulbināt).

Avots: ME III, 734


skulbenis

skul̃benis, die Glocke: skulbenis... mīlīgi aicina kauliņus dusēt (von der Friedhofsglocke) Janš. Dzimtene IV, 214.

Avots: ME III, 903



skulbināt

skul̃binât Rutzau, Dunika, O.-Bartau, läuten Lng., Bartau n. U. (tr., intr.): kamē̦r sē̦rga uznākusi, dzird gan˙drīz ik˙dienas uz kapiem skulbinam N. Bartau. izdzirda kapsē̦tas zvanu skulbinam Janš. Tie, kas uz ūdens 12. skulbināt . . . mazuo kapsē̦tas zvaniņu Dzimtene IV, 213.

Avots: ME III, 903


uzskulbināt

uzskul̃binât, für eine kurze Zeit zu läuten beginnen: u. zvanu Dunika, Rutzau.

Avots: ME IV, 379

Šķirkļa skaidrojumā (3)

aizvažāt

‡ àizvažât,

1) = àizvaražuôt Ahs., Schibbenhof: a. cauru maisu ar pakulu dziju;

2) mit Ketten (eine Öffnung, ein Loch) absperren (gleichsam zuflicken)
Fest.;

3) "in einer
kul̃ba 4 hin-, wegfahren (tr.), -führen" Wessen.

Avots: EH I, 61


kolbāt

‡ kol̃bât, -āju Seyershof, in langen Zügen trinken (schlürfen): teļš kolbā dzērienu. Vgl. kul̃bât.

Avots: EH I, 638


skulbāt

skùlbât 2, -ãju "gierig essen" Saikava; vgl. kul̃bât.

Avots: ME III, 903