kulcerēt

kulˆcerêt Druw., -ẽju, tr., bewegen: bē̦rns uz galda sē̦dē̦dams kulcerē kājas. Refl. -tiês, sich bewegen, hin- und herschlenkern: vāģiem ilkss izdilusi, kulcerējas.

Avots: ME II, 305


kulcerēt

kulcerêt, ‡

2) "langsam, mühsam auf einem schlechten Weg fahren"
Adl.

Avots: EH I, 670