aizklstīt
‡ àizkulstît, (Flachs) zu schwingen (reinigen) anfangen Golg., Sessw.: mums lini jau aizkulstīti.
Avots: EH I, 33
Avots: EH I, 33
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kulstît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kulstît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (6)
atkulstīt
‡ atkulstît 2 ,
1) Flachs schwingend, reinigend abschlagen:
nevar liniem spalu a. Bauske, Bērzgale;
2) verprügeln:
sievu labi atkulstītu Pas. IX, 56;
3) "?": a. parādu Rutzau.
Avots: EH I, 151
1) Flachs schwingend, reinigend abschlagen:
nevar liniem spalu a. Bauske, Bērzgale;
2) verprügeln:
sievu labi atkulstītu Pas. IX, 56;
3) "?": a. parādu Rutzau.
Avots: EH I, 151
kulstītava
kulstītava
pakulstīt
piekulstīt
Šķirkļa skaidrojumā (7)
kulkstīt
kulstīt
kul˜stît [(li. kulstyti Lit. Mitt. II, 58 f.), kulˆstît 2 Līn.], -u, -ĩju, tr., freqn. zu kul˜t,
1) [kulstît Dunika u. a.], wiederholt schlagen:
kulstīja ar pātagu ežmali Seib.;
2) Flachs schwingen, reinigen:
pušu šķīru linu sauju, kulstīdama, mīstīdama BW. 21901. pē̦rnie lini nekulstīti, aizpē̦rnie kaņepāji BW. 15606. Refl. -tiês,
1) wiederholt schlagen, klopfen:
viņa kulstās ar kājām pa zemi Purap.;
2) sich umhertreiben:
diezin, kur mūsu puisis kulstās pa naktīm apkārt Ahs. Subst. kul˜stĩjums, der gereinigte Flachs, die Reinigung des Flachses: liniem jāpane̦s kulstījums LP. VI, 36; kulstîšana, das Schwingen, Reinigen des Flachses; kulstîtãjs, einer, der den Flachs schwingt.
Avots: ME II, 308
1) [kulstît Dunika u. a.], wiederholt schlagen:
kulstīja ar pātagu ežmali Seib.;
2) Flachs schwingen, reinigen:
pušu šķīru linu sauju, kulstīdama, mīstīdama BW. 21901. pē̦rnie lini nekulstīti, aizpē̦rnie kaņepāji BW. 15606. Refl. -tiês,
1) wiederholt schlagen, klopfen:
viņa kulstās ar kājām pa zemi Purap.;
2) sich umhertreiben:
diezin, kur mūsu puisis kulstās pa naktīm apkārt Ahs. Subst. kul˜stĩjums, der gereinigte Flachs, die Reinigung des Flachses: liniem jāpane̦s kulstījums LP. VI, 36; kulstîšana, das Schwingen, Reinigen des Flachses; kulstîtãjs, einer, der den Flachs schwingt.
Avots: ME II, 308
paisīt
pàisît,
1) (oder p. 2?): auch (mit àI 2 ) Alswig, Auleja, Fianden, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Mahlup, Meselau, Oknist, Pilda, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit aî 2 ) Ramkau, (mit aî) Serbig. (unbek. in Allendorf, AP., C. Dunika, Ermes, Lemb., Wolm., wo dafür mĩstît resp. kulstît); ‡
6) gierig essen
Warkl.: pàisa 2 maizi kai spaļus; ‡
7) schwatzen, faseln
Saikava. ‡ Subst. paisîtājs BW. 18250, wer Flachs bricht od. schwingt.
Avots: EH II, 137
1) (oder p. 2?): auch (mit àI 2 ) Alswig, Auleja, Fianden, Heidenfeld, Kaltenbr., Lubn., Mahlup, Meselau, Oknist, Pilda, Saikava, Sonnaxt, Warkl., (mit aî 2 ) Ramkau, (mit aî) Serbig. (unbek. in Allendorf, AP., C. Dunika, Ermes, Lemb., Wolm., wo dafür mĩstît resp. kulstît); ‡
6) gierig essen
Warkl.: pàisa 2 maizi kai spaļus; ‡
7) schwatzen, faseln
Saikava. ‡ Subst. paisîtājs BW. 18250, wer Flachs bricht od. schwingt.
Avots: EH II, 137
pārkulstīt
sakulkstīt
skulstīt
tēst
I tēst,
1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è 2 ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê 2 ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;
2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.
Avots: ME IV, 175, 176
1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è 2 ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê 2 ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;
2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.
Avots: ME IV, 175, 176