kurstīt
kur̃stît (li. kùrstyti), -u, -ĩju, tr., freqn. zu kur̃t,
1) oft ein wenig heizen, schüren:
snauž uguni kurstīdama BW. 22346. Sprw.: kur uguns jau deg, tur kurstīt nevajaga;
2) fig., anfachen, reizen:
puisis kurstīja meitas vārdiem Grünh.
Avots: ME II, 326
1) oft ein wenig heizen, schüren:
snauž uguni kurstīdama BW. 22346. Sprw.: kur uguns jau deg, tur kurstīt nevajaga;
2) fig., anfachen, reizen:
puisis kurstīja meitas vārdiem Grünh.
Avots: ME II, 326