kuģis, kuģe, das Schiff (bei Manz. noch nicht vorkommend, erst bei Elv.): ar bitīti vēsti laidu, ar kuģiem grāmatiņu BW. 10751. ai, dieviņ, es redzēju skaistas kuģes jūrmalā 30690. Aus mnd. kogge oder schwed. kogg.

Avots: ME II, 300

‡ II kuģis,

1) ein zur Scheune herangeschobener Haufen getrockneten Heus
Meselau; (auch kûģis ² ) "ein Bündel zusammengeharkten Getreides (kūlis)" OB.;

2) "liels, sagumzīts drēbju klumšķis" Frauenb.: Līzei uz muguras liels k. nuo lindraku uzsprauduma.

Avots: EH I, 667