Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kvekš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kvekš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
kvekšķis
kvekšķis: kauca kvekšķi (Jagdhunde) Brigadere Skarbos vējos 210. ve̦lns ... palika par kvekšķi Pas. III, 397; ein nicht grosser, beständig bellender Hund Sonnaxt.
Avots: EH I, 689
Avots: EH I, 689
kvekšķis
kvekšķis
Šķirkļa skaidrojumā (6)
klabas
klabas, etwas Klapperndes, so von einer alten Flachsbreche, einer alten Mühle: mīstīsim linus ar tām pašām ve̦cajām klabām. tajās klabās nav vē̦rts labību saķēzīt Lub. saturi savas klabas, halte deinen Mund Lös. n. Etn. IV, 66. klabas vien iet kâ ataņk, man hört schon das Trampeln (Geräusch) der Kommenden Infl. n. U. Ungew. der Sing: pazīstu kvekšķu klabu RA.
Avots: ME II, 206
Avots: ME II, 206
kveksis
kveksis,
1): medību kvekšiem Janš. Dzimtene I 2 . 350; ‡
2) eine Art Schwein
Schwanb.; ‡
3) ein ergebener und geduldiger Diener
Seyershof.
Avots: EH I, 689
1): medību kvekšiem Janš. Dzimtene I 2 . 350; ‡
2) eine Art Schwein
Schwanb.; ‡
3) ein ergebener und geduldiger Diener
Seyershof.
Avots: EH I, 689
kveksis
kvekstēt
uzmedīt
uzmedît, erjagen, jagend auffinden: ej nu, uzmedī kādu putnu! Bers. kaķis uzmedīja peļu midzeni Salis. mednieki uzmedīja lapsu Saikava. sasauc kurtus, sasauc kvekšus, gribēj[a] mani uzmedīt BW. 33610.
Avots: ME IV, 357
Avots: ME IV, 357
vankšēt
van̂kšêt C., -u (in Bers. auch -ẽju), -ẽju,
1) van̂kšêt Golg., Nötk., N.Schwanb., Vīt., van̂kšêt 2 AP., Arrasch, Jürg., Ramkau, Schibbenhof, vañkšêt Frauenb., vankšêt Bers., Kosenhof, Dickeln, Erlaa, N.-Peb., vankšķêt Ascheraden, Bers., Kreuzb., Neugut, Rite, Serben, Sessw., (mit an̂ 2 ) Grünw., (längere Zeit ohne Grund) bellen, kläffen;
vànkšêt 2 Lis., heiser bellen: suns tâ˙pat vankš; nav ne˙viena cilvē̦ka Jürg., Pernigel, Seltingshof. ej, paskaties, kuo tas suns tur rej! - ne˙kā nav; tâ pat vankš tikai Golg. suns šuovakar vankš vienā vankšēšanu Vīt. ap riteņiem suns skriedams vankš Druva I, 618. dzirdēju kvekšķu vankšķēšanu A. v. J. 1896, S. 184;
2) vankšêt Nötk., Vīt., viel und eintönig sprechen;
van̂kšêt 2 Schibbenhof, langsam, kraftlos sprechen; vañkšêt Frauenb,, vankšêt Arrasch, Kosenhof, Mar., Peb., vankšķêt Sessw. "gaŗi, tukši, aplami runāt"; van̂kšķêt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, van̂kšķît Bers., Kalzenau, faseln, verleumden; van̂kšêt 2 AP. "pastāvīgi runāt ar bāršanās nuokrāsu": kuo tu nu tādus niekus vankšķi! Sessw.;
3) van̂kšêt 2 Schibbenhof, van̂kšķêt 2 Kalnazeem, laut weinen;
vankšêt Wirgin., ohne Grund weinen, klagen;
4) "?": kungs ņe̦mas ap mani pa krieviski, ka vankš vien A. v. J. 1905, S. 43.
Avots: ME IV, 472
1) van̂kšêt Golg., Nötk., N.Schwanb., Vīt., van̂kšêt 2 AP., Arrasch, Jürg., Ramkau, Schibbenhof, vañkšêt Frauenb., vankšêt Bers., Kosenhof, Dickeln, Erlaa, N.-Peb., vankšķêt Ascheraden, Bers., Kreuzb., Neugut, Rite, Serben, Sessw., (mit an̂ 2 ) Grünw., (längere Zeit ohne Grund) bellen, kläffen;
vànkšêt 2 Lis., heiser bellen: suns tâ˙pat vankš; nav ne˙viena cilvē̦ka Jürg., Pernigel, Seltingshof. ej, paskaties, kuo tas suns tur rej! - ne˙kā nav; tâ pat vankš tikai Golg. suns šuovakar vankš vienā vankšēšanu Vīt. ap riteņiem suns skriedams vankš Druva I, 618. dzirdēju kvekšķu vankšķēšanu A. v. J. 1896, S. 184;
2) vankšêt Nötk., Vīt., viel und eintönig sprechen;
van̂kšêt 2 Schibbenhof, langsam, kraftlos sprechen; vañkšêt Frauenb,, vankšêt Arrasch, Kosenhof, Mar., Peb., vankšķêt Sessw. "gaŗi, tukši, aplami runāt"; van̂kšķêt Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran, van̂kšķît Bers., Kalzenau, faseln, verleumden; van̂kšêt 2 AP. "pastāvīgi runāt ar bāršanās nuokrāsu": kuo tu nu tādus niekus vankšķi! Sessw.;
3) van̂kšêt 2 Schibbenhof, van̂kšķêt 2 Kalnazeem, laut weinen;
vankšêt Wirgin., ohne Grund weinen, klagen;
4) "?": kungs ņe̦mas ap mani pa krieviski, ka vankš vien A. v. J. 1905, S. 43.
Avots: ME IV, 472