kvẽkstêt, kvēkš(ķ)êt, -u, -ẽju, intr., schreien (von kleinen Kindern) Kand., Mat.

Avots: ME II, 353

kvekstêt, kvekš(ķ)êt, intr., belfern: izdze̦n suņi kve̦kstē̦dami tē̦va dē̦lu JK. I, 43. suņi sāk kvekšķēt (kvekšēt AP.) St.

Avots: ME II, 352

kvekstêt, ‡

2) quaken (von Fröschen)
Bērzgale.

Avots: EH I, 689