kveldēt
kvelˆdêt, [kvelˆdêt 2 Salis, kvelˆdêt Wandsen],
1) tr., brühen
Smilt.: ar ūdeni kveldējam tuos Hug. ;
2) tr., erwärmen:
lai muodruos klusi kveldē Rainis ;
3) kve̦lduôt Frauenb., intr., = kvēlēt U., glühen: debesis kve̦ld Rainis. liekas, ka kve̦lduošuo de̦be̦su zīds klātuos austrumuos Baltp. man ruoka vēl tagad kve̦lduo, kur nātres iedzēla Frauenb. [Vielleicht nebst kvildēt, kvèlêt zu ae. hwelian "contabescere", hwelung "Eiterung", s. Zupitza Germ. Gutt. 57.]
Avots: ME II, 352
1) tr., brühen
Smilt.: ar ūdeni kveldējam tuos Hug. ;
2) tr., erwärmen:
lai muodruos klusi kveldē Rainis ;
3) kve̦lduôt Frauenb., intr., = kvēlēt U., glühen: debesis kve̦ld Rainis. liekas, ka kve̦lduošuo de̦be̦su zīds klātuos austrumuos Baltp. man ruoka vēl tagad kve̦lduo, kur nātres iedzēla Frauenb. [Vielleicht nebst kvildēt, kvèlêt zu ae. hwelian "contabescere", hwelung "Eiterung", s. Zupitza Germ. Gutt. 57.]
Avots: ME II, 352