kvēlot

kvè̦luôt, [kvê̦luôt Neuenb.], s. kvèlêt.

Avots: ME II, 354

kvēlot

kvè̦luôt: kvê̦luo 2 (kaist) vien ruokas nuo grābšanas Frauenb.

Avots: EH I, 690