kvēlums

kvē̦lums,

1) der Glanz, die Glut:
savāds kvē̦lums iemirdzēja viņas acīs Ķeniņ ; [vaigu kvê̦lums ² (Röte) Bauske ;

2) "das Verbrühtsein"
Salis.]

Avots: ME II, 354