kārslis, kārsteklis, einer, der sich andern aufdrängt N. - Schwanb. Zu kā`rsties.

Avots: ME II, 198

‡ II kārslis Kaudzītes Matīsa Dziesmiņas 1872, S. 49 "Halbinsel"; vgl. kārsis 2.

Avots: EH I, 603