kũlaîns, mit kũla bedeckt, d. i.

a) mit dürrem Gras:
re˙dzu vilku pārte̦kuot par kūlaiņu atmatiņu BW. 15628, 1 ;

b) mit altem Haare bedeckt:
kūlainie kalpu zirdziņi. dē̦ļu māte, nabadzīte, kūlainām kājiņām BW. 23221.

Avots: ME II, 334

kũlaîns,

a): kūlaina nuora, pļava AP., Ramkau;

b): auch Schrunden, (mit û ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 682