kũlãjs,

1) ein mit altem, dürrem Gras bewachsener Ort
kùlājs (neben kũla!) Arrasch, kûlājs ² Ruj.]: tautu guovis neganītu ne pa ve̦cu kūlājiņu BW. 28973 ;

2) kũlāji, = kulmāji.

Avots: ME II, 334

kũlãjs, ‡

3) ‡ kūla· Kreuzb.

Avots: EH I, 683