kūlans

I kūlans,

1) [kūlāns Nötk., kũlãns Jürg., kùlāns Arrasch], = klijāns N. - Kmph. ;

2) "?": tie varēja būt kūlani, kas augšā meklēja patvē̦rumu Sudr. E.

Avots: ME II, 334


kūlans

II kũlans [aus * kũliens?] Dond., = kũla, altes Gras.

Avots: ME II, 334