kūļāt

kũļât, s. kuļât und kũlât.

Avots: ME II, 336


kūļāt

kũļât,

1): wiederholt klopfen
NB.; sīki putni kankalīšu kūļātāji (Var.: kūlējiņi, dauzītāji) BW. 2664, 1.

Avots: EH I, 683