Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lâč' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lâč' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (33)
ielāčot
izļāčot
izlâčuôt, tr., mit den Füssen austrampeln, schmutzig machen: izlāčuojis visu istabu. Zu lâcis.
Avots: ME I, 763
Avots: ME I, 763
lāčāda
lāčāda
lāčausis
lāčauza
lāčauza
lāčauzainis
lāčdīdis
lâčdĩdis od. lâča resp. lâču dĩdis, [lāc`u - dīda U.], der Possenreisser, der einem vermummten Menschen als Bären tanzen lässt Biel., Kand.
Avots: ME II, 435
Avots: ME II, 435
lāčinieks
lāčinieks
lāčmāte
lāčnagi
lāčnāsis
lāčnāsis
lāčot
I lâčuôt,
1): auch Linden in Kūrl. (lâčât), Oknist; kriechen (von Kindern)
Orellen; ‡
2) ein gewisses Spiel spielen ("zabawa w niedźwiedzia")
Ulanowska Łotysze 64. - Zur Bed. vgl. auch salâčuôt 2.
Avots: EH I, 726
1): auch Linden in Kūrl. (lâčât), Oknist; kriechen (von Kindern)
Orellen; ‡
2) ein gewisses Spiel spielen ("zabawa w niedźwiedzia")
Ulanowska Łotysze 64. - Zur Bed. vgl. auch salâčuôt 2.
Avots: EH I, 726
lāčot
I lâčuôt, bärenmässig, plump gehen: šis taisni lāčuojis uz suni U. b. 127, 38. Refl. - tiês, sich plump benehmen: kuo tu tur lāčuojies? Kand. [Aus d. lātschen "schleifend gehen" und in der Intonation durch le. lâcis beeinflusst?]
Avots: ME II, 435
Avots: ME II, 435
lāčpeka
lācpurni
lâčpurni [Mitau], lâča od. lâču purni, Faltenmorcheln (helvella) RKr. II, 72, Konv. 2.
Avots: ME II, 435
Avots: ME II, 435
lāčpurni
lāčpurņi
lāčsūna
lāčuks
lāčuks
lāčzirņi
nolāčot
nolāčot
pielāčot
pìelâčuôt,
1) "anzotteln"
Dr.;
2) volltrampeln, besudeln:
tīru grīdu MWM. v. J. 1897, S. 593. es te pielāčuošu jūsu istabu Jauns. Vēja ziedi 65.
Avots: ME III, 266
1) "anzotteln"
Dr.;
2) volltrampeln, besudeln:
tīru grīdu MWM. v. J. 1897, S. 593. es te pielāčuošu jūsu istabu Jauns. Vēja ziedi 65.
Avots: ME III, 266
salāčot
salāčot
salâčuôt,
1) = sabradât 2 : salâčuotās kājas Stari I, 40, Peb., Nötk., Kokn., Sessw., Lös., Jürg., Grünhof, Gr. -Buschhof, Drobbusch, Wolm., Salgaln, Serbigal, Sessau, Orellen, Kursiten, Mar., Schwanb.;
2) "dicht (um nicht zu frieren) umhüllen umwickeln":
s. kājas Nigr., Saussen;
3) "liederlich bekleiden"
MSil.;
4) mit schmutzigen Füssen besudeln
(grīdu), zertreten (labību) Mar., Sessw., Smitten, Allendorf; zirgs salâčuojis 2 (= saminis) vistu pa˙visam klibu Sessau.
Avots: ME II, 667
1) = sabradât 2 : salâčuotās kājas Stari I, 40, Peb., Nötk., Kokn., Sessw., Lös., Jürg., Grünhof, Gr. -Buschhof, Drobbusch, Wolm., Salgaln, Serbigal, Sessau, Orellen, Kursiten, Mar., Schwanb.;
2) "dicht (um nicht zu frieren) umhüllen umwickeln":
s. kājas Nigr., Saussen;
3) "liederlich bekleiden"
MSil.;
4) mit schmutzigen Füssen besudeln
(grīdu), zertreten (labību) Mar., Sessw., Smitten, Allendorf; zirgs salâčuojis 2 (= saminis) vistu pa˙visam klibu Sessau.
Avots: ME II, 667
uzlāčot
uzlâčuôt, ‡
2) = uzmīt II 1 (plump gehend):
viņš uzlāčāja un salauza grābeklim kātu Linden in Kurl.
Avots: EH II, 727
2) = uzmīt II 1 (plump gehend):
viņš uzlāčāja un salauza grābeklim kātu Linden in Kurl.
Avots: EH II, 727
uzlāčot
uzlâčuôt, mit plumpen Schritten hinaufgehen, steigen: uzlāčuot pa trepēm augšā MWM. X, 278.
Avots: ME IV, 351
Avots: ME IV, 351
Šķirkļa skaidrojumā (8)
kasteris
lāceklis
lâceklis [RKr. XV, 122], eine abgetrampelte Stelle im Getreide oder Grase. [Zu lâčuôt.]
Avots: ME II, 434
Avots: ME II, 434
lācis
lâcis (li. lokỹs [gen. s. lókio], apr. clokis),
1) der Bär;
[lâču mãte U., die Bärin; auch als Schimpfwort für ein dickes Weib. lâcis auzās U., Liebhaber bei der Frau.] Sprw.: nepārduodi ādas, kad lācis vēl mežā. dzīvuo kâ lāča ausī, in Herrlichkeit und Freuden. kuo tu nuo lāča izdabūsi kâ lāča ādu. art, art, ne lāčus vadīt: ar aršanu labāk maizi pelnīs nekâ ar lāča vadāšanu. divi ir lāci veic. nuo vilka mūk, uz lāci krīt. lāci var izmācīt dancuot; kâ ne cilvē̦ku? vai nu lāvi nuokavāt? was für eine schwere Arbeit habt ihr beendet! pašu lāci lāča taukiem smērē, den Dummen bewirtet man auf seine eigene Rechnung. tas kâ lācim zemeņu uoga, von etwas Schmachaftem;
2) oft in Vergleichen: rūc od. rē̦c kâ lācis. bried kâ lācis. krīt kâ lācis uz me̦du. nuoplīsis kâ skrandu lācis. tam spē̦ks kâ lācim. kâ lācīši man zirdziņi BW. 28003;
3) fig., ein plumper Mensch, Plumpsack:
viņš jau tīrais lācis; miega lācis, die Schlafmütze;
4) der Name eines zottigen Hundes;
5) die Trespe Strutteln, so auch das Demin.
lācītis, gew. lāčauzas: izmin gušņas, izmin lāčus Lesten, Kand.;
6) eine aus Hanf bereitete Speise
Etn. II, 136;
7) ein Holz an der hölzernen Gabel der Pflugschar
Rutzau n. Etn. I, 129;
8) lācītis, das Malz,
diegstā e̦suošs iesals Lös. n. Etn. IV, 129;
9) lāci pirkt, ein Spiel
(BW. V, S. 218, U.), bei dem man durch richtige Angabe der in Bohnen ausgelegten Gestalt eines Bärn sich die Bohnen verdienen kann; [lāci dancināt U., zur Kurzweil einen Bärenführer mit dem Bären vorstellen;
10) lācis, der Hemmschuh
Oppek. n. U. - Wegen apr. Tlokumpelk "Bärensumpf" muss man wohl von einer wurzelform tlāk - ausgehen, vgl. Mikkola BB. XXII, 244 f. und Bezzenberger BB. XXIII, 314 und Brückner KZ. XLVI, 207.]
Avots: ME II, 434, 435
1) der Bär;
[lâču mãte U., die Bärin; auch als Schimpfwort für ein dickes Weib. lâcis auzās U., Liebhaber bei der Frau.] Sprw.: nepārduodi ādas, kad lācis vēl mežā. dzīvuo kâ lāča ausī, in Herrlichkeit und Freuden. kuo tu nuo lāča izdabūsi kâ lāča ādu. art, art, ne lāčus vadīt: ar aršanu labāk maizi pelnīs nekâ ar lāča vadāšanu. divi ir lāci veic. nuo vilka mūk, uz lāci krīt. lāci var izmācīt dancuot; kâ ne cilvē̦ku? vai nu lāvi nuokavāt? was für eine schwere Arbeit habt ihr beendet! pašu lāci lāča taukiem smērē, den Dummen bewirtet man auf seine eigene Rechnung. tas kâ lācim zemeņu uoga, von etwas Schmachaftem;
2) oft in Vergleichen: rūc od. rē̦c kâ lācis. bried kâ lācis. krīt kâ lācis uz me̦du. nuoplīsis kâ skrandu lācis. tam spē̦ks kâ lācim. kâ lācīši man zirdziņi BW. 28003;
3) fig., ein plumper Mensch, Plumpsack:
viņš jau tīrais lācis; miega lācis, die Schlafmütze;
4) der Name eines zottigen Hundes;
5) die Trespe Strutteln, so auch das Demin.
lācītis, gew. lāčauzas: izmin gušņas, izmin lāčus Lesten, Kand.;
6) eine aus Hanf bereitete Speise
Etn. II, 136;
7) ein Holz an der hölzernen Gabel der Pflugschar
Rutzau n. Etn. I, 129;
8) lācītis, das Malz,
diegstā e̦suošs iesals Lös. n. Etn. IV, 129;
9) lāci pirkt, ein Spiel
(BW. V, S. 218, U.), bei dem man durch richtige Angabe der in Bohnen ausgelegten Gestalt eines Bärn sich die Bohnen verdienen kann; [lāci dancināt U., zur Kurzweil einen Bärenführer mit dem Bären vorstellen;
10) lācis, der Hemmschuh
Oppek. n. U. - Wegen apr. Tlokumpelk "Bärensumpf" muss man wohl von einer wurzelform tlāk - ausgehen, vgl. Mikkola BB. XXII, 244 f. und Bezzenberger BB. XXIII, 314 und Brückner KZ. XLVI, 207.]
Avots: ME II, 434, 435
lāva
lâva,
1): auch Salis, Wessen, Wolm.: pirtī uz lāvas BW. 20896, 1; plats kâ l. (von dicken Menschen)
Grenzhof (Mežmuiža); "ein dicker, plumper Menseh" AP.;
2): eine Bettstelle
Lubn. n. BielU.; "gulta" AP. (ehemals), Auleja, Warkl.;
3): sìena kaudzes (Salis, Seyershof) oder kaudžu (Kegeln, Orellen, BW.32391) l.;
4): auch AP., Orellen, Salis, Seyershof, Siuxt, (nur von 2 Darrbalken)
Frauenb.; auf 2 oder 3 Darrbalken aufgeschichtetes Getreide Iw.: rijā sēra trīs, četras lāvas; lāva stāv uz divi vai trīs ārdiem; "metiens, eine Lage Getreide auf der Tenne zum Dreschen" BielU.; rija ... piesē̦rusies pilna līdz pēdējai lāvai Pas. XIII, 113;
5): auch (die Kette von den Weberhefteln bis zum
buomis) AP., ("nuo krūšu buomīša līdz buomjam") Erlaa; ‡
6) lâču l. Salis, ein Brettergestell auf einem Baum, auf dem sitzend man Bären nachstellt.
Avots: EH I, 730
1): auch Salis, Wessen, Wolm.: pirtī uz lāvas BW. 20896, 1; plats kâ l. (von dicken Menschen)
Grenzhof (Mežmuiža); "ein dicker, plumper Menseh" AP.;
2): eine Bettstelle
Lubn. n. BielU.; "gulta" AP. (ehemals), Auleja, Warkl.;
3): sìena kaudzes (Salis, Seyershof) oder kaudžu (Kegeln, Orellen, BW.32391) l.;
4): auch AP., Orellen, Salis, Seyershof, Siuxt, (nur von 2 Darrbalken)
Frauenb.; auf 2 oder 3 Darrbalken aufgeschichtetes Getreide Iw.: rijā sēra trīs, četras lāvas; lāva stāv uz divi vai trīs ārdiem; "metiens, eine Lage Getreide auf der Tenne zum Dreschen" BielU.; rija ... piesē̦rusies pilna līdz pēdējai lāvai Pas. XIII, 113;
5): auch (die Kette von den Weberhefteln bis zum
buomis) AP., ("nuo krūšu buomīša līdz buomjam") Erlaa; ‡
6) lâču l. Salis, ein Brettergestell auf einem Baum, auf dem sitzend man Bären nachstellt.
Avots: EH I, 730
nāss
nãss, -s [auch Wolm.], Peb., Erlaa, Mar. (li. nósis, (la. nāris]), nãse [auch Līn.],
1) das Nasenloch, die Nüster,
gew. Plur. nãsis, Demin. nãsĩtes, nãstiņas, die Nasenlöcher, [derber (und öfter von Tieren) für de̦guns] die Nase: ja acī iebirst gruzis, tad stipri jāšņauc tā pate nāse, kuŗā acī iebiris gruzis Etn. IV, 3. es tevi izvilkšu caur lāča nāsi Tr. IV, 367. [tas viņam nav pa nãsîm Salsib., das gefällt ihm nicht]. pa muti iziet, pa nāsīm ieiet St. trīs upītes ietecēja manās guovju nāstiņās Etn. IV, 69;
[2) nāse, (plur.) nāsis, das vordere Ende der Achse (am Spinnrade) mit Löchern, durch welche der Faden von der Kunkel zur Spule geleitet wird
Bielenstein Holzb. 385;
3) lâču nãsis U., Morcheln. -
Zu li. nasraĩ Maul, apr. nozy, slav. nosъ, ai. nom. du. nāsē (gen. nāsōḥ), apers. nāh-, agutn. nas, ahd. nasa "Nase", norw. nоś "Maul" u. a., vgl. Walde Wrtb. 2 507].
Avots: ME II, 701
1) das Nasenloch, die Nüster,
gew. Plur. nãsis, Demin. nãsĩtes, nãstiņas, die Nasenlöcher, [derber (und öfter von Tieren) für de̦guns] die Nase: ja acī iebirst gruzis, tad stipri jāšņauc tā pate nāse, kuŗā acī iebiris gruzis Etn. IV, 3. es tevi izvilkšu caur lāča nāsi Tr. IV, 367. [tas viņam nav pa nãsîm Salsib., das gefällt ihm nicht]. pa muti iziet, pa nāsīm ieiet St. trīs upītes ietecēja manās guovju nāstiņās Etn. IV, 69;
[2) nāse, (plur.) nāsis, das vordere Ende der Achse (am Spinnrade) mit Löchern, durch welche der Faden von der Kunkel zur Spule geleitet wird
Bielenstein Holzb. 385;
3) lâču nãsis U., Morcheln. -
Zu li. nasraĩ Maul, apr. nozy, slav. nosъ, ai. nom. du. nāsē (gen. nāsōḥ), apers. nāh-, agutn. nas, ahd. nasa "Nase", norw. nоś "Maul" u. a., vgl. Walde Wrtb. 2 507].
Avots: ME II, 701
plāča
plāča,
1) "?" : Dukatiene ienesa plāčas Purap:;
2) plâča "jem., der zu
plātīties 3 pflegt" Serben:
Avots: ME III, 328
1) "?" : Dukatiene ienesa plāčas Purap:;
2) plâča "jem., der zu
plātīties 3 pflegt" Serben:
Avots: ME III, 328
purna
pur̂ns C., PS., Neuenb., Serbigal, Kl., Prl., Nerft, Lubn., Meiran, Welonen, Rositten, Preili, pur̂ns 2 Lin., Salis, pur̂na Wolm., Oppek., pur̂na 2 Karls., purnis Glück, Manz. Lettus, pur̂nis Lixna, Dagda, pur̃ns Bl.,
1) die Schnauze; der Rüssel:
(suns) paslējis purni uz augšu Pas. I, 312 (aus Bolwen). kuo līdz kungs būt, kad nav kunga purns? Etn. IV, 121. tev nebūs tam vēršam, kas... labību min, ... purni apsiet Glück V Mos. 25, 4. viņa mute it kâ lauva purnis Offenb. 13, 2;
2) die Spitze des Fusses und des Schuhwerks:
kājas purns Konv. 2 1160. kurpju purniņi MWM. IX, 414. kamašas ar ielāpiem uz purniem A. XXI, 264. kuram puišam pastalas purns pa˙priekš nuoplīst, tas būšuot saimnieks Etn. II, 111;
3) zur Bezeichnung von Personen:
teļa purna, comm., Schimpfwort: tu puisīti, teļa purna, tu uz mani neduomā! BW. 7833, 4;
4) lâču purnas (od. nāsis) U., Morcheln.
Aus *burna ( = li. burnà "Mund") unter dem Einfluss von purpas 2 od. purslas? Miežinis gibt auch ein li. purnis "snukis".
Avots: ME III, 418, 419
1) die Schnauze; der Rüssel:
(suns) paslējis purni uz augšu Pas. I, 312 (aus Bolwen). kuo līdz kungs būt, kad nav kunga purns? Etn. IV, 121. tev nebūs tam vēršam, kas... labību min, ... purni apsiet Glück V Mos. 25, 4. viņa mute it kâ lauva purnis Offenb. 13, 2;
2) die Spitze des Fusses und des Schuhwerks:
kājas purns Konv. 2 1160. kurpju purniņi MWM. IX, 414. kamašas ar ielāpiem uz purniem A. XXI, 264. kuram puišam pastalas purns pa˙priekš nuoplīst, tas būšuot saimnieks Etn. II, 111;
3) zur Bezeichnung von Personen:
teļa purna, comm., Schimpfwort: tu puisīti, teļa purna, tu uz mani neduomā! BW. 7833, 4;
4) lâču purnas (od. nāsis) U., Morcheln.
Aus *burna ( = li. burnà "Mund") unter dem Einfluss von purpas 2 od. purslas? Miežinis gibt auch ein li. purnis "snukis".
Avots: ME III, 418, 419