Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lìki' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lìki' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

līki loči

lìki lùoči, līki luoču, lìkluoču Stari II, 554, lìki lùoki, lìku luoki, lìkum lùoki, lìkus lùokus, sich schlängelnd, in Schlangenwindungen: tec, upīte, līkus luokus (Var.: līki luoki, līku luoku, līkum luoki) I BW. 26366; 26377. līki luoči (luoču 13241) upe te̦k 13446, 1.

Avots: ME II, 485

Šķirkļa skaidrojumā (7)

atlicināt

atlicinât [li. atlìkinti], fact. zu atlikt, übrig bleiben lassen, übrig behalten, erübrigen, zurücklegen, ersparen: nuo labības daudz nevarēja atlicināt A. XVIII, 247. Sprw.: kuo vienreiz atlicina, tuo uotrreiz apē̦d. Refl. -tiês, übrigbleiben: paparžu kuoki atlicinājušies tagad tikai vairs dažuos tropiskuos, mikluos apgabaluos.

Avots: ME I, 173


dvīleksnis

dvīleksnis, dvilekšņa, ein halbes Külmit Naud. [Vgl. dvālekts und li. dvylìkis Jušk. "ein Zwölftel".]

Avots: ME I, 538


izplicināt

izplicinât [li. išplìkinti], entblössen, berauben Karls.

Avots: ME I, 783


līku

lìku lùoku od. lìku luoču od. lìku lùočiem, lìku lùokām Golg., sich schlängelnd. S. lìki.

Avots: ME II, 487



loki

I lùoki, lùoks, lùoku, lùokus, lùokiem, in Verbindung mit lìki, lìku, lìkum, lìči, sich schlängelnd: tec upīte līki luoki (Var.: līku luoku, līkus luokus, Līkiem luokiem 11272)! BW. 26366; 30986.

Avots: ME II, 525


slīkt

slìkt (li. sliñkti "Schleichen") Serbigal, Neuenb., C., slîkt N.-Rosen, Kl.-Laitzen n. FBR. VIII, 25, slîkt 2 Ruj., AP., slìkt 2 Preili, slīkt U., slīkstu, slīku; slikt Idsel, Ulpisch, slīkstu, sliku,

1) slîkt Kl., Adl., Schwanb., slĩkt Nigr., Wandsen, Tr., Līn., Bl., Iw., slìkt Ermes, (mit ì 2 ) Selsau, Saikava, Gr.-Buschhof, (mit î 2 ) Ruj., Bauske, Arrasch, sich neigen
U., sich senken; nach unten fallend sich verlieren U.: ve̦zums slīkst uz vienu pusi Nigr. šurp slīkstat (Var.: līkstat), kārklu gali! BW. 13624. slīktin slīka (Var.: līcin līka) vaŗa tilts ...: dze̦n guosniņas, ve̦d pūriņu, jāj deviņi bāleniņi 18043, 12 var. laimīgs zemē slīku Rainis. saule slīkst jau uz vakara pusi Jürg. jau diena slīkst uz vakaru Gesangb. (fig.) viņš slīka ... ar˙vienu vairāk (dzē̦rumā) Aps. III, 40;

2) slĩkt Karls., slìkt Wolm., slîkt 2 Bl., Salis, Nigr., Līn., Iw., slìkt2 Kl., Lös., im Wasser untergehen, untergehen überhaupt
U.; ertrinken U., im Begriff sein zu ertrinken. - Subst. slīkšana, das Sichneigen; das Untergehen; das Ertrinken; slīcẽjs, der Ertnnkende: Sprw. slīcējs ķeŗas pie salmiņa. Zur Nebenform slikt s. Le. Gr. 581. In der Aussprache vielleicht durch slīgt beeinflusst. Wohl nebst li. slanka "Schleicher" u. a. zu ae. slingan "kriechen", ahd. slango "Schlange" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 714), vgl. auch Johansson KZ. XXXII, 486. Während li. sliñkti ein horizontales Gleiten bezeichnet, bedeutet le. slìki (durch slīgt und lìkt beeinflusst?) ein vertikales Gleiten; vgl. auch li. slinkėti "menrfach ein wenig rutschen".

Avots: ME III, 935