Paplašinātā meklēšana

lùokumains, lùokumuôts, krumm, mit Krümmungen, Biegungen: luokumainas līnijas.

Avots: ME II, 526

lùokums, ‡

3) das Gelenk
(mit uô ² ) Segew., Seyershof.

Avots: EH I, 767

lùokums [li. lankùmas "Biegsamkeit"],

1) die Krümrnung, Biegung, der Bogen;
līkumus, luokumus mest, Windungen machen Tr. III, 1365. mūŗa luokums Pūrs I, 83; matu luokumi, die Locken;

2) der (die) Krumme:
līkum, luokum, kur tu teci? Rätsel JK. VII, 1263.

Avots: ME II, 526

I slùokuôt ² Grawendahl, = sluokât I 1.

Avots: EH II, 530

lakt (li. làkti), lùoku, laku, tr., leckend fressen, Dünnes fressen, schlappen, mit der Zunge schlürfen: kaķītis luok pienu. Sprw.: labi paēdis; kas nekaiš labi runāt? bet tu ej kâ suns ūdeni lakdams. ve̦lns luok tikmē̦r jūŗas ūdeni, kamē̦r pārsprāgst. diezgan spilve̦ns asaru lacis MWM. VIII, 452. [Zu slav. lokati dass., vgl. Berneker Wrtb. I, 727.]

Avots: ME II, 416, 417

‡ II liecinât, krümmen (od. krümmem lassen?): es savam kumeļam uoša lùoku liecināju Tdz. 51228 (ähnlich 51229).

Avots: EH I, 751

lìki lùoči, līki luoču, lìkluoču Stari II, 554, lìki lùoki, lìku luoki, lìkum lùoki, lìkus lùokus, sich schlängelnd, in Schlangenwindungen: tec, upīte, līkus luokus (Var.: līki luoki, līku luoku, līkum luoki) I BW. 26366; 26377. līki luoči (luoču 13241) upe te̦k 13446, 1.

Avots: ME II, 485

lìku lùoku od. lìku luoču od. lìku lùočiem, lìku lùokām Golg., sich schlängelnd. S. lìki.

Avots: ME II, 487

lìkum lùoki, lìkum lùokum od. lìkum lùokumuôs, sich schlängelnd, in Schlangenwindungen: tec[i] upīte, līkum luokum! BW. 13596. līdzinājās līkum luokumuos izstieptai le̦ntai K. Kain.

Avots: ME II, 487

‡ lùoce̦lainis ² Auleja "lùoku veidā darināts prlekšme̦ts" (z. B. ein Rad).

Avots: EH I, 765

lùocît,

3): lùokus l. Seyershof; ‡

8) gierig fressen
(ironisch): suns paķēris de̦su un nu ņe̦mas l. Salisb: suns dabūjis maizi un nu luôca ² , cik mudīgi varē̦dams Seyershof. Refl. -tiês,

2): kaķis luôcās ² (macht sich zu schaffen)
ar ēšanu Seyershof.

Avots: EH I, 766

I lùoki, lùoks, lùoku, lùokus, lùokiem, in Verbindung mit lìki, lìku, lìkum, lìči, sich schlängelnd: tec upīte līki luoki (Var.: līku luoku, līkus luokus, Līkiem luokiem 11272)! BW. 26366; 30986.

Avots: ME II, 525

I vietêt, -ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit ìe ² ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71, vietējat ābuliņu! BW. 28630. gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687. pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var. cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.: vītējiet) saulītē! 32305 var. trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.: sutināmas) 25961 var. zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.: kaltējuot, žāvējuot) 7121 var. gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine. iesalu liku ceplī vietēt ebenda. nav kur drēbju vietēt ebenda. dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120. vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364. slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen. Refl.-tiês,

1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;

2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.

Avots: ME IV, 673, 674

vijîgs,

1) biegsam, schmiegsam, nachgiebig, elastisch:
vijīgas lilijas Vēr. II, 941. vijīguos lùokuos Rainis Götes dzeja 17. vijīgs piens, weiche, nicht bröckelnde Käsemilch Ramkau. (fig.) melōdijā daiļa un vijīga Zalktis II, 130. viņā vijīgais gars se̦kuo katrai dvēseles kustībai A. v. J. 1897, 11, S. 143. glaimuoja tām, lai padarītu viņu mīkstu un vijīgu A. v. J. 1900, S. 187;

2) "?": juokuodams ar vijīgajiern suņiem A. XVII, 394. Subst. vijîgums MWM. VI, 845, die Biegsamkeit, Schmiegsamkeit, Nachgiebigkeit, Elastizität.

Avots: ME IV, 583