Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lāste̦ka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lāste̦ka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (10)

lakstakas

lakstakas Golg., = lāste̦kas.

Avots: ME II, 416

lastagas C., Lös., Kalzenau, Erlaa, Burtn., Mar., Serb., Kokn., Setzen, lãstakas (lãse + taka), laste̦gas, lãste̦kas Perk.,

1) das Strömen, Träufeln:
[pēc lietus nuo jumta te̦k laste̦gas Drosth.] svecei radās tauku lāste̦kas Niedra. pa pe̦lē̦kām eglēm sveķi uz leju lāste̦kām plūst AU.;

2) die Eiszapfen am Dache [lastagas Kl., Bers., Arrasch, laste̦gas N. - Peb.]: ja pie jumtiem gaŗas lastagas salst, gaidāmi labi lini RKr. Vi, 70. lāstakas sniegāa vai vasarā lietus, nuo jumta te̦cē̦dams, iztaisa mazu gŗuopīti ap māju DL. gaļas gabaliņš ieruokams istabas priekšā lāstakās Etn. II, 133. Jē̦kabs skatījās ārā, kur laste̦gas nuo istabas jumta tecēja zemē Blaum. Vgl. lataka.

Avots: ME II, 424

pakraustīt

[pakraustît,

1) ein wenig kraũstît: p. malku Ruj., Warkl.;

2) "wiederholt ein wenig abschlagen":
p. lāste̦kas nuo jumta N.-Peb.]

Avots: ME III, 48

pilka

pilka,

1): auch (mit il˜) Lems:, Matthiae, ("lāste̦ka") Orellen.

Avots: EH XIII, 232

steņģele

‡ steņ̂ģele ² Kab. n. Blese Latv. pers. v. 67 "lāste̦ka". Vgl. stangala.

Avots: EH II, 577

streģele

streģele Gr. - Autz; Blieden n. Etn. Il, 177; RKr. VI, 70, A. - Autz, Auermünde, Naud., Kurs., Gaiken, Schibbenhof, Schnikkern, Frauenb., = lāste̦ka, der Eiszapfen (am Dach): sasalis kâ streģele Schibbenhof. saltam laikam iestājuoties nuo jumtiem te̦kuošais ūdens sasalst garās streģelēs Naud. Wenn das Wort kein Lituanismus ist, Ableitung von einem *stre̦ga, oder aber aus *streglele. Nebst li. stregiù "erstarre" zu mnd. strak "stelf", ae. strec "start" u. a., s. Persson Beitr. 432, Walde Vrgl. Wrtb. II, 629, Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 29.

Avots: ME IV, 1085

talkšēt

talkšêt, -u, -ẽju, (lärmend, unrein N.-Wohlfahrt) schallen, tönen (besonders von Metallen, von Glocken N.-Wohlfahrt): lāste̦kas talkš, kad tās krīt zemē Dickeln. talkš ilksei piesiets lielāks zvans (von einem kleinen Glöckchen wird tilkš gesagt!) ebenda.

Avots: ME IV, 128

tilka

I tilka,

1): auch (mit ilˆ) Seyershof, (mit ìl ² ) Aahof; (tilˆkas) "lāste̦kas" Lesten;

2): auch (mit il˜) Seyershof, Siuxt, (til˜kas) Ekau, Frauenb., Ķempji, Salgaln.

Avots: EH II, 682

trauslīgs

traũslîgs Ruj., traûslîgs ² Widdrisch, = trausls: le̦dus lāste̦ka, kāpuostu kace̦ns, bla,ka gabals ir trausls Widdrisch. nuo trauslīga kuoka netaisa grābekļa zatus Vīt. (fig.) tu esi pārāk trauslīgs un mīksts Daugava I, 443.

Avots: ME IV, 226

žobele

žuôbele (?) Burtn., Fehteln, Friedrichstadt, Gotthardsberg, Kegeln, Kr., Kreuzb., Lemsal, Lubn., Ramdam, Setzen, Smilten, Wesselshof "= pažuobele I 2"; žuobele (?) Wessen "= pažuobele I 1"; žuôbeļu žuôbeles (= pažuobeles, paspārnes) piebāž ar sìenu Heidenfeld; "bēniņu te̦lpas līdz jumta malai" Burtn. (mit uô); žuôbele "Dachrinne" Jürg.; žuôbeles ² (= lāste̦kas) pil Schnehpeln. In der Bed. "Dachrinne" aus r. жолоб dass. entstellt?

Avots: ME IV, 838