Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'līdze̦nums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'līdze̦nums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

nelīdzenums

nelīdze̦nums, das Unebene, Ungliche, Ungleichmässige, die Unebenheit, Ungleichheit, Ungelchmässigkeit: Krõnvalda pārāk ideālais stāvuoklis ir še būtu atdūries uz dzīves nelīdze̦numiem Kundz.

Avots: ME II, 721

Šķirkļa skaidrojumā (12)

gumba

III gum̃ba,

1): auch Dunika; "izliekums, nelīdze̦nums" Siuxt: slaucenē iesistas gum̃bas;

2): "eine wellenförmige Erhöhung"
Spiess.

Avots: EH I, 418


klāne

klàne 2 (li. klõnė "Niederung") Zvirgzdine; = klãns (?): kalnam beidzuoties, sākas līdze̦nums, kuo sauc par klāni.

Avots: EH I, 612


klāns

klãns (li. klónas "Bleichplatz") Aps., klā`ns 2 [Lubn.], Bers., eine Fläche, Ebene: klāns - liels, plašs, tukšs, ze̦ms līdze̦nums, kas var viegli applūst ar ūdeni Aps., Lasd., Lubn., Mar., Smilt.; klā`ns 2 - pļavu un purvu klajums [Warkh.], Bers. aplūkuojām purvu klānus A. XII, 76. apkārtne tuo purvu sauca par klāniem Pēt. Av. [Wohl zu klât "hinbreiten".]

Avots: ME II, 217


kreve

kreve [Fest.], krevele, krevelis [PS., Wolm.],

1) geronnenes Blut, Schorf, Borke auf Wunden, die sich beim Verheilen bildende Kruste:
kreve - sakaltušas asinis uz kāda ievainuojuma vai auguoņa Naud. iz ādas ievainuojama izsūcas asinis, kuŗas gaisā sare̦c krevelī B. Vēstn. krevele jau me̦tas, es bildet sich schon Schorf auf der Wunde. [krevelis Prawingen, krevele Stenden, Gr.-Sessau "nelīdze̦nums"];

2) etwas Geronnenes, eine quablige Masse, Kruste:
lai gļuotas nesabiezē krevelē SDP. VIII, 59. slapjums, kuŗš sakalst par krevelēm Konv. 2 766. puņķu, sūdu krevele Nand. miza, kas sastāv nuo trauslas kreves Konv. l 916. [krevele U., eine grosse Masse, Menge];

3) krevele [Nötk.], krevelis, Morchel;

4) kreveles, kre̦vuļi, Schleimauswurf, Speichel
Selg. n. Etn. IV, 98. [Zu li. kraũjas, apr. krawian, apoln. kry, aksl. krъvь, la. cruor, ir. crú, ai. kravya-m "Blut", gr. χρέας "Fleisch", li. krùvinas "blutig" av. xrū- "blutiges, rohes Fleisch", u. a., s. Trautmann Wrtb. 142 f. und Ernout Bull. XXIII, 23 ff.]

Avots: ME II, 274, 275





līdzenums

lĩdze̦nums, die Ebene, Fläche: truoksnis tāds, ka viss līdze̦nums atskan Vēr. I, 1395.

Avots: ME II, 480


plaka

I plaka (urgerm. *flahō "Fläche" bei Fick Wrtb. III4, 250),

1) der Kuhfladen
St.;

2) "līdze̦nums; ieplaka" Lös. n. Etn. IV, 165. Zu plakt.

Avots: ME III, 316


pluzeris

pluzeris "nelīdze̦nums": šis dēlis ne˙maz nav gludi nuoē̦velē̦ts, tam vēl virsū pluzeŗi Dond.

Avots: ME III, 360


pusauga

pusaûga (gen. s.), = pusaûgu: līdze̦nums ar krūmiem un p. birzīm A. Upītis Sm. lapa 120. ve̦cās ... p. priedītes Pirmā nakts 6. Ein durchdekliniertes pusaugi (von Schweinen) wird Dz. Vēstn. 1912, № 260 aus Gr.-Essern mitgeteilt.

Avots: EH II, 330


puzaks

puzaks "drēbēs nesmuks nelīdze̦nums" AP.: uz ple̦ca vēl stāv tāds p. - tas jāizlīdze̦na.

Avots: EH II, 340