labenieks

labeniẽks, labiniẽks,

1) der Gute, Reiche, Aristokrat:
dzīvuojat, labenieki (Var.: labinieki), raušat naudu kaudzītē BW. 27466;

2) der Wohltäter:
kas šis tāds man par labenieku C., Mar.;

[3) labenĩca C., labenîca Lis., die Gute].

Avots: ME II, 395