laĩmuôt, tr., beglücken, segnen: dievs, labprātīgu devēju tu mūžam laimuosi Liev. laime gāja laimuodama (Var.: laimē̦dama) BW. 9213. Gew. aplaimuot.

Avots: ME II, 409

laĩmuôt, ‡

2) = laĩmêt 2: kad luops izdevies nuopirkt ve̦sals un kad niķu nav, tad ir laimuols Siuxt. Refl. -tiês: glücken Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 713