laimīgs

laĩmîgs (li. laimingas], glücklich: kalps dzīvuoja laimīgs kâ dieva ausī Etn. IV, 105. abi dzīvuojuši laimīgi juo laimīgi LP. II, 35. Sprw.: laimīgs kâ maukas bē̦rns.

Avots: ME II, 409