Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'laistît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'laistît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (8)

atslaistīt

‡ atslaistît,

1) "= atsliet" Wid.: "slaistu, slaistu, bet te tik daudz kritumu, ka nevaru vien diezgan atslaistît" Festen; "Stützen anlegen" Peb., Tirsen u. a.;

2) wiederholt emporrichten:
a. ragus;

3) etwas Angelehntes wegnehmen
Nautrē̦ni: a. atspaidus nuo zārda. atslaisti nuo klēts gala žuburus! Refl. -tiês,

1) sich umhertreibend hergelangen
Bers., Nautrē̦ni;

2) zur Genüge faulenzen
Bauske.

Avots: EH I, 167

blaistīt

‡ blaistît "die Flinte viet knallen lassen" Kabillen.

Avots: EH I, 225

dalaistīt

[dalaistît Drsth., mehrfach hinzugiessen.]

Avots: ME I, 434

ielaistīties

ìelaistîtiês, aufflammen, erglänzen: laistît ielaistās spuožas puogas Zeif. Chr. III, 3, 44. viņa skatā ielaistījās kluss miers.

Avots: ME II, 36

paslaistīt

[paslaistît, ein wenig emporheben und sofort zurückziehen: kukainis paslaistīja ragus; p. galvu. Refl. -tiês, eine Weile faulenzen.]

Avots: ME III, 101

pielaistīt

pìelaistît, begiessen, (mehrfach) vollgiessen: pielaistīts kukņu kluons R. Sk. II, 129.

Avots: ME III, 265

saslaistīt

saslaistît, ‡

2) aufstellen (eine Reihe von Objekten):
lûkus plêst, lieliem baķiem s. Tdz. 36712.

Avots: EH XVI, 448

saslaistīt

saslaistît, tr., aufstellend, aneinanderstellend anfertigen: tautu dē̦la istabiņa žagariem saslaistīta BW. 25831, 2. atradu (sc.: istabiņu) skangaliem saslaistītu 25816, 2. Refl. -tiês, sich in die Höhe heben: matu palieki gar galvas sāniem saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134.

Avots: ME III, 735

Šķirkļa skaidrojumā (9)

līt

lît (li. lýti), lîstu od. auch liju Kaul., liju, intr.,

1) sich ergiessen, strömen:
asaras, sviedri, ūdens līst. līst krē̦sla Skalbe. vārdi saldi lija iz mutes Rainis;

2) regnen:
līst[i] līdams, lietutiņ! BW. 8667 (Var.: lij līdams, lietus gaiss! 23317.) līstuoša diena, ein regnerischer Tag BW. 20746. Refl. -tiês, sich ergiessen, strömen: mirgu vizuļi kâ dzirkstu lietus līstas MWM. VI, 402. asaras lijās aumaļām par viņas vaigiem Latv. [Nebst liêt, laistît, apr. praliten od. pralieiton "vergossen", islīuns "ausgegossen" zu slav. liti "giessen" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 710 und Trautmann Wrtb. 156.]

Avots: ME II, 491

slaicīt

slàicît 2, -ku,-cĩju, tr., recken, strecken,: rekeln: garām krāsni, garām suolu slaiku (Var.: stiepu) savu augumiņu BW. 7633. s. ruokas uz augšu Gr.Buschhof. putni slaika kaklu Memelshof, Saikava, Selsau, Warkl. Refl. -tiês, Saikava, sich rekeln, recken Fest., Lubn., in wachem Zustande im Bett? liegen bleiben Saikava: viņš slaicījās un žāvājās, kâ tuo cilvēks dara lielā nuogurumā Zalktis. piecēlies nuo rīta, viņš gultā slaikās Saikava. pie . .. dārziņa sē̦tas uomulīgi slaicījās kaķis R. Sk. II, 225. kuoki upē slaikās (heben sich beim Flössen aneinander geratend) Warkl. - Anscheinend zu sliekt; zur Bed. vgl. slaistît: sliet.

Avots: ME III, 912

slaikstīties

slaikstîtiês, -uôs, -ījuôs,

1) "(nach überstandener Krankheit) kraftlos gehen":
viņa, nuo vājības piecē̦lusies, gan jau slaikstās, bet aiziet ne˙kur nevar Druw.;

2) faulenzen:
kuo tâ kâ slaikstuoņa slaiksties bez darba? Druw. (s. auch RKr. XVII, 78 unter slietenis); faulenzend sich umhertreiben (mit aî 2) Arrasch; mit sekundärem k zu slaistîtiês.

Avots: ME III, 913

slaiņāties

‡ slaiņâtiês, = slaistîtiês 2 od. 3: valdība, kuŗas resuoruos slaiņājas ... muižnieku dē̦li Kraujiņš Aps. Jēk. (1930), S. 23.

Avots: EH II, 519

šļandīt

šļandît, (eine Flüssigkeit) hin und her bewegen: nere̦dzams vējš lēni šļandīja dīķa smaguo ūdeni Plūd. LR. IV, 497; "laistît (auch in Sermus, Schujen, N. - Wohlfahrt; mit "dn"); mit einem Knüppel auf die Wasseroberfläche schlagen" Drobbusch, N. - Schwanb., Sessw. (mit "àn 2 "): nešļañdi ūdeni virsū! Seppkull; "sajaukt (ūdeni spainī)" AP. (mit "àn").

Avots: ME IV, 63

svepstināt

III svepstinât Odsen "= laistît (wiederholt giessen)"; kuo tie bē̦rni tur svepstina (iesmeļ ūdeni karuotē un lej atkal atpakaļ)?

Avots: ME III, 1151