plarkšis
plarkšis, plarkšķis,
1) ein schnarrender od. klappernder Lärm:
dārzā spēlēja kareivju orķestris. bija negants plarkšis Laiviņš. plārkšķis - truoksnis, kuo dzilnas taisa pie ve̦ciem stumbe̦niem, arī (Etn. IV, 165) starku knābju klabināšana Lub. plarkšis - vadmalas, aude̦kla plīsienā truoksnis Freiziņ;
2) plarkšķis, auch plarkšķe, die Schnarre des Nachtwächters
U.;
3) plarkšis Freiziņ, plarkšķis Wid., ein Schwätzer.
Avots: ME III, 320
1) ein schnarrender od. klappernder Lärm:
dārzā spēlēja kareivju orķestris. bija negants plarkšis Laiviņš. plārkšķis - truoksnis, kuo dzilnas taisa pie ve̦ciem stumbe̦niem, arī (Etn. IV, 165) starku knābju klabināšana Lub. plarkšis - vadmalas, aude̦kla plīsienā truoksnis Freiziņ;
2) plarkšķis, auch plarkšķe, die Schnarre des Nachtwächters
U.;
3) plarkšis Freiziņ, plarkšķis Wid., ein Schwätzer.
Avots: ME III, 320