[larpatât,

1) sich ziellos umhertreiben;
"neceļus iet" Morizberg;

2) schwatzen
Nitau, Roop, Drobbusch. lar̃patâtiês Treiden "ākstītiês, aušuoties".]

Avots: ME II, 423

larpatât,

1): "staigāt larpatu larpatām (ka pastalu lupatas vien le̦c ap kājām)" Nötk.

Avots: EH I, 721