làuķe (f. von làuķis), = làuce.

Avots: ME II, 428

‡ II lauķe Janš. Dzimtene III ² , 395, Bandavā II, 385, eine Feldwächterin; lauķe Līgava I, 164, Demin. lauķīte 161, die Mutter eines Feldwächters (?).

Avots: EH I, 723

‡ III lauķe, das Gesicht, seja (?): uz seju vien skatīdamies var... piekrāpties: dažai ... tā l. gan ir balta un jauka, bet ne tâ viss augums Janš. Bandavā II, 126. lielākajam pa˙visam bēdīga l. Līgava I, 225.

Avots: EH I, 723