licẽjs,

1) wer etwas hinlegt, hinstellt:
ē̦dat pašas licējiņas BW. 13250, 14; pamata licējs, der Gründer; kāršu licējs, wer nach Karten weissagt: vilnas zeķes atde̦vuse kādai kāršu licējai BW. 20536, 1; ragu licējs, der Schröpfer;

2) der Befehlende, der Bestimmer;
namentl. in der femininen Deminutivform licējiņa, Beiname der Laime als Schicksalsgöttin: Laimīt, mūža licējiņa BW. 8588. [Zu likt.]

Avots: ME II, 465

licẽjs,

1): pūreņa licējeņa BW. 4895. gre̦dze̦na licējiņš 6255; ‡

3) "kas mē̦dz likt 7", ein Raufbold
Saikava: tu ne˙maz tik liels l. neesi.

Avots: EH I, 740