Paplašinātā meklēšana

atliegtiês,

1) verleugnen:
nevar jiem a. Pas. VI, 100. Adelīte atliedzēs IX, 330; ‡

2) abschlagen, verweigern:
nevarēja jī a. Pas. II, 56.

Avots: EH I, 154

atliẽgtiês Spr., [Warkl., Kalz., Nerft], sich lossagen, verleugnen.

Avots: ME I, 174

izliêgtiês, ‡

2) ableugnen
(intr.), sich losleugnen: duomāja ..., kâ i. Kaudz. Izjurieši 97. kas pruot aizliegties, nuoliegties un i. Jaunie mērn. laiki IV, 13.

Avots: EH I, 463

izliêgtiês, enegrisch, wiederholt abraten, energisch verbieten LP. VI, 1, 252: gan jau visi jums izliedzās. [diezgan e̦smu izliegusēs Blaum.]

Avots: ME I, 765

nenùoliêgties, nicht gönnen: viņš nenuoliedzas ne maizes kumuosi Erlaa n. U.

Avots: ME II, 724

piesliegties, sich anlehnen: piesliedzaities apakš šā kuoka! I Mos. 18, 4.

Avots: ME III, 292

àizliêgt, Refl. -tiês

1) : kungs vairs nevar aizliegties Pas. VIII, 444. pruot aizliegties, nuoliegties un izliegties Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 13; ‡

2) leugnen (nicht eingestehen)
Kārsava; ‡

3) sich verleugnen (biblisch).

Avots: EH I, 37

àizliêgt,

1) versagen, verbieten:
viņš aizliedza svētdien strādāt; vielfach mit abhängigem negierten Infin.: Dieva dē̦ls man aizliedza ne zariņu nenuolauzt BW. 4978; mit dem Obj. im Acc.: es tuo tev aizliedzu. gribējuse drusku aizliegtā istabā pažūrēt LP. IV, 103. auzas devu, neaizliedzu bāleliņa kumeliņam BW. 29612;

2) verleugnen:
tu aplamnieks, kas aizliedz savu tēviju Aus. I, 16. Refl. -tiês, absagen, verweigern: tev ir tāda daba, ka nevienam nevari aizliegties, kas ar glāzi uzmācas Neik. aizliedzējs, Verbieter; aizliegums, Verbot, jur. Beschlag Konv. ²

Avots: ME I, 37

atklaĩgâtiês, freqn. zu atkliegties; s. dieses.

Avots: ME I, 167

[izgavilêtiês, zur Genüge jauchzen: dabū izkliegties un izgavilēties pie līgaviņas krūtīm Janš.]

Avots: ME I, 737

izklìegt,

1) intr. ein Geschrei ausstossen, aufschreien:
tâ nuobijies, ka ne izkliegt nevar Aps. balss man aizžņaugta, es nevaru izkliegt MWM. VIII, 882. sāpju kliedziens izkliegts Latv.;

2) tr., ausposauen:
izkl. par bagātnieku od. bagātu. viņa sievas bagātība bija izkliegta Degl. Refl. - tiês, zur Genüge, nach Herzenslust schreien: tad varuot izkliegties. māsa bija diezgan izkliegusies un iztrakuojusies A. XVI, 361. Subst. izklìedzẽjs, wer aufschreit, ausposaunt.

Kļūdu labojums:
1) intr. = 1)

Avots: ME I, 753

liêgšus, leugnend, verneinend - zur Verstärkung von liegt, liegties: liegšus liegt, energisch abraten; liegšus liegties, hartnäckig abraten, sich hartnäckig weigern.

Avots: ME II, 493

lìekt: mit iẽ auch Perkunen, Rutzau, Schnehpeln, mit iê ² Selg., Stenden, Wandsen;

2): vare̦nuo darba liecēju Ciema spīg. 9; ‡

3) gehend od. fahrend eine Schwenkung machen
(?): Annele ... liec uz sē̦tsvidus pusi Brigadere Dievs, daba, darbs 39. prospektā lieca iekšā (bog ein) gaŗa rinda ratu Brigadere Daugava 1928, S. 824; ‡

4) (Garn zu einer Docke) wickeln
Auleja. Refl. -tiês: mit iẽ Zabeln .n. FBR. IV, 63; ‡

2) "liegties">liegties" (mit iẽ ) PlKur.

Avots: EH I, 753

liẽlmanîgs, vornehm, wichtig, junkerhaft: Švauksts sāka savā lielmanīgā buldurēšanā liegties Kaudz. M. viņu pašu lielmanīgi ieveda istabā A. XI, 106.

Avots: ME II, 500

nùovaukšķêt Lis. "liegties">nuokliegties"].

Avots: ME II, 883

paklìegt, intr., ein wenig schreien: kad kāds nāk, tad pakliedz Aps. balss aizraujas un nevar vairs pakliegt Etn. III, 59. pakliegdamas zuosis skrēja nuo dūnaiņa ezeriņa BW. 12350, 2. [Refl. -tiês,

1) eine Weile zu seinem Vergnügen schreien:
nu varēs labi pakliegties;

2) einen Schrei von sich geben:
pakliedzies pretī!]

Avots: ME III, 46

I svelˆt ² : spilve̦ns galvu sveļ kâ sakaltē̦ta dzelzs Delle Neg. nieks 120. (vējš) dzīdams sausuo un asi sveļuošuo sniegu Anna Dzilna 156 f. jūsu tuvums mani sveļ Austriņš Naidnieki 64. šī uguns atkal svēla viņā karstu ... kāri iekliegties Daugava 1939, 819. ‡ Refl. -tiês "?": turp steigties ilgas de̦g un sveļas (zu svelties "stürzen"?) Fausts (1936), 107.

Avots: EH II, 614

vaĩrs Bl., Wolm. u. a.,

1) mehr
(= lat. plūs; jetzt in dieser Bed. veraltet): tur jir vēl vairs vietu Ev. kate̦rs ...vairs (μεῖζόν τι) jir nekâ viens... Ev. (Matth. 11); (als Slavismus in Lettg.) papūlējies kuo vairs (r. чѣм больше, möglichst viel) atnest! Pas. I, 221 (aus Preili). tam vairs (r. тѣм болѣе), ka..., umso mehr, weil... 358 (aus Rositten);

2) vairs - ne, nicht mehr:
tu manis vairs neredzēsi, du wirst mich nicht mehr sehen. viņš mana, ka vairs nav labi Dīcm. pas. v. I, 37. tie nezināja vairs, kas... LP. I, 187. ne nu vairs vārda parunāt, ne izkāpt II, 79. citi vēl iet, tak ne vairs uz baznīcu Aps. J. III, 3;

3) tik(ai) - vairs oder vairs - tik(ai), nur noch:
bija tik vairs zirgi trīs Aps. J. III, 28. saimniece tik vairs spējusi iekliegties LP. VI, 76. nuo māsām tikai viena vairs dzīva Wolm. viņš tik vairs turējās Dond., Kalleten. tikai nātras un nezāles vairs siltajā saulguozī Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 776. vairs ir tikai mē̦mas... liecinieces Etn. II, 158, gruzdēja vairs tikai divi gabali Saul. R. I, 72. atradu vairs tik kūpuošas drupas Niedra Kad m. dilst 222. paliek vairs tikai tēja A. v. J. 1897, II, 137 (ähnlich Mērn. 1. 124). - Ein alter Komparativ, s. Le. Cir. 355. Wie aksl. bole "magis, plūs" zu ai. bálam "Kraft" u. a. gestellt wird (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 110), so dürfte le. vaĩrs nebst li. vyrẽsnis "höher gestellt; ätter" und le. vĩrs "Mann" zu ai. vayaḥ "Lebenskraft", lat. vīs, gr. ἴς (mit langem i) "Kraft" u. a. (bei Walde 1. c. I, 228 ff.) gehören.

Avots: ME IV, 442