luõžât, -ãju (li. lándžioti), luõžņât, luožņuôt BW. V, S. 235, intr.,

1) umherkriechen, umherschleichen:
[pa pagalmu luožājuot BW. 23619, 8 var.] irbei spārni nuodiluši, biezu mežu luožājuot (Var.: luodājuot, luožņājuot) BW. 8461. kâ es lai luožņāju ap citu namu A. XX, 936. luožā bitīte BW. V, S. 203;

2) kriechen, schmeicheln:
luocīties un luožņāt pret augstmaņiem Rol.;

[3) schnüffeln
U.] Subst. luõž(ņ)âšana, das Umherkriechen, Umherschleichen; luõž(ņ)âtãjs, der Umherschleicher, Kriecher; akmiņu čupas luožātājs, Beiname der Schlange Tr. IV, 394. zemes māte sasauca visus luožņātājus, visus zemes te̦kātājus LP. V, 335.

Avots: ME II, 529

luõžât,

1): auch Salis, Seyershof.

Avots: EH I, 768