Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'luožņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'luožņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

sētložņa

‡ *sẽ̦tluožņa, comm., die Katze: pavaicāja sē̦tluožņam BW. 2400, 1.

Avots: EH II, 484

Šķirkļa skaidrojumā (11)

bezdelīga

bezdelîga: (mit ì 2 ) Sonnaxt: b. gaisu skrēja BW. 8980 var. b. dūmu luožņa 2686, 1.

Avots: EH I, 214


goza

guôza [Kr., guõza Bl.], guoze,

1) die Röste
L., St.; die Glut: nesēdi guozā pie krāsns, sitze nicht in der Ofenglut. guozē līdz 40 0 MWM. VIII, 53. saules guoze od. saulguozis, die Sonnenhitze, die Sonnenglut, ein sonniger Ort: luopi guļ saules guozē;

2) jem., der sich sonnt und nicht arbeitet:
guoza, kuo tu nu guozējies kâ runcis saulītē Naud.; in Autz guôze 2 , eine alderne Person U.; [ ein träger Mensch];

3) saules guoze, Bezeichnung der Schlange:
sūnu luožņa, gaļas de̦sa, saules guoze LP. VII, 1258.

Avots: ME I, 693


grožņa

gruožņa, einer, der sich dreht, vipu vapu tauku de̦sa, zemes luoža, saules luožņa, saules gruožņa, pineklis Naud.

Avots: ME I, 672


guļa

guļa,

1) das Liegen, das Schlafen:
paē̦dušam guļa grūta. ilga guļa pabalsta cilvē̦ka aptūkšanu A. XI, 725;

2) das Lager, die Schlafstelle, das Bett:
[kas viņa guļu aizkaŗ, tam būs savas drēbes mazgāt Glück III Mos. 15, 5.] jauns bij mans bāleliņš, nezināja guļas vietu BW. 24886; 19904, 1; guļu vieta BW. III, 1, 44. gauži raud tautu dē̦ls, guļas stabu turē̦dams BW. 1123. piesien pie guļas (gew. gultas) kājas... zaru JK. VI, 30;

3) die Krankheit:
gulšņāja, gulšņāja, kamē̦r iegula guļā Naud. viņa gulēja tādu lielu guļu, war schwer krank Blied. kad tev smaga guļa uznāktu! karstuma guļa, Fieber LP. VII, 1248; krūšu g., Brustkrankheit JK. VI, 47; sarkanā Tr. IV, 14 od. vē̦de̦ra guļa, die Ruhr; in Aahof guļa ein ansteckende Krankheit;

4) die Schlafmütze, jem., der viel schläft:
viņa pēdējā guļa un snauža Purap. krūmu guļa (Var.: gulis), lapu luožņa,ne maizītes devējiņš BW. 21893, 1. krūmu luožņa, lapu guļa BW. 13548; 15602, 2; 23464. meitas... visas tādas cepļa guļas 12958. In Mar. in dieser Bed. nur das Demin. guļiņa: ekur ir guļiņa: guļ vienā gulēšanā.

Kļūdu labojums:
24886 = 24885

Avots: ME I, 679, 680


lingotne

linguotne [?], in pātagas linguotne, Peitschenstiel B. Vēstn.; [um Ruj. liñguotne angeblich in der Bed. von luožņa, uokšķe̦rē̦tājs].

Avots: ME II, 472


loža

luõža, luožņa, comm.

1) der Herumschleicher, der Kriecher:
krūmu luoža (Var.: luožņa), lapu guļa, ne darbiņa darītājs BW. 23464; 21893, 1; 15602, 2. sūnu luožas, luožņas, auch zemes luožas Beiname der Schlangen Etn. IV, 113, Tr. IV, 410. bezdelīga, dūmu luožņa BW. 2686;

2) der Speichellecker, Schmeichler:
lūk, kāds luoža tas Lub.;

3) mizu luoža, Baumläufer (certhia familiaris)
Natur. XXXVII, 102.

Avots: ME II, 529



ložņa

luõžņa, luõžņât, s. luõža, luõžât; luožņa, feiner, vom Wind getriebener Schnee: tāds luožņa, ka iet skaidu jumtiem cauri Stelph.

Avots: ME II, 529



šnīķeris

šnīķeris PV. "pasle̦pe̦ns uokšķe̦rē̦tājs, luožņa, gudrinieks".

Avots: EH II, 650


šnīpstere

šnĩpstere Amboten, Rutzau "sieviete, kas visu grib zināt, uokšķerēt kâ luožņa".

Avots: EH II, 650