Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'luocītavas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'luocītavas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (13)

činka

III činka: "gurns, stilbs" (mit iñ) AP.; činkas "stilbu kauli zem ceļu luocītavas" N.-Peb.

Avots: EH I, 290

‡ kul˜bene Siuxt "neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās, luocītavas vietā. šuos ādas gabalus dīŗâjuot nuogriêza atsevišķi. izraudzēja un nuo tiem taisīja paslalas. nuo katras kājas iznāca viena pastala". Vgl. kulbenes 2.

Avots: EH I, 670

locavīcas

‡ luocavīcas Nautrēni "= luocītavas".

Avots: EH I, 765

locītava

lùocîtava, das Gelenk [Wolm.], PS., C., Kl., Spr., Bers.: luocītavas jeb mītis Konv. ² saķēra Edes ruoku, šuoreiz augšpus luocītavas Saul.

Avots: ME II, 523

miroņkauls

miruôņkaũls, eine Pferdekrankheit, - le̦camās luocītavas chronisks iekaisums Konv. ^2; RKr. XII, 13; das Überbein RKr. III, 130.

Avots: ME II, 635

nodžergzdēt

nùodžergzdêt(iês), [einen schwachen, undeutlichen Laut von sich geben Jürg., N. - Schwanb., Kursiten]: līdz krūtis nuodžergzdēsies aiz beidzamā nespēka A. XX, 655. [luocītavas nuodžergzd smagā darbā N. - Peb. krītuot kāja nuodžergz dējās (beim Verstauchen) Jürg., Vank., Grünh.; smiltis nuodžer̃gzdējās Autz, Grünh.]

Avots: ME II, 782

nodžergzdēties

nodžerkstēt

‡ nùodžerkstêt, = nùodžergzdêt: luocītavas nuodžerkstēja Pampeln. džerkste nuodžerkstēja Mērdzine, Ungurmuiža.

Avots: EH II, 44

ports

‡ puõrts, -s, AP. "kaula luocītavas".

Avots: EH II, 346

skulduris

I skulduris: "žāvēta cūkas kāja virs uotras luocītavas" (mit ul˜ ) Dobl. Aus mnd. schulder "Vorderschinken" (Sehwers Unters. 107).

Avots: EH II, 515

stelte

stelte, der Oberarm Wid.; der Oberarmknochen (steltes kauls) Kaw., Lems. n. U.; der Schenkelknochen Druw., A. - Peb., (mit èl ² ) Festen; der Schenkel Peb.; "= stelpe" (mit èi ² ) Stockm., Odensee; "das Bein, wenn es im Vergleich zum übrigen Körper sehr gross ist" A. - Peb.; pie šķiņķa palikušuo luocītavas kaula gabalu sauc par stelti Druw., Sinolen, Tirsen. saimniekam ir ļuoti vājas guovis, nuo pašām jau ne˙kā nav, tikai tās lielās steltes A. - Peb. es viņam duotu par steltēm Etn. IV, 146. Nebst stilbs und mnd. stelte "Stelze", nd. stilte "Stange, Stengel, Bein" u. a, zu arm. sfełn "Schaft", gr. στόλος "Pflock", στέλεχος "Stamm", lat. stolō "ein Wurzelschoss", ae. stela "Pllanzenstiel", mnd. stal(e) "Pfosten, Bein", apr. stallīt "stehen" u. a., s. Persson Beitr. 423 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 643 ff.

Avots: ME III, 1060

vēzis

I vêzis ² (li. *vėžīs "der Strahl des Hufes" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197) Dond., Stenden, vēzis L., U., Windau, vêzītis Warkl. n. FBR. X1, 122, Arrasch, Bers., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KL, Oknist, Saikava, Sehren, Sessw., Zvirgzdine, (mit ê ² ) Salis, vēzītis U., Adl., Kroppenhof, Memelshof, der untere Knöchel am Pferdefuss, die Köthe: kājas vēzītis LP. I, 46. zirgs nuosita pie akmens vēzīti Stari III, 139. zirga kāja iespiedās pāri vēzīšiem Vīt. 15. brūnganas (se.: kājas) baltiem vēzīšiem Vīt. nuo vēzīša luocītavas Konv. ² 1143. Als "Gelenk" zu vẽzêt??

Avots: ME IV, 574

virsleka

‡ virsle̦ka Seyershof "(zeķei) pē̦das virspuse nuo luocītavas līdz pirkstiem".

Avots: EH II, 788