lēniņi

lèniņi, lèniņãm, lè˙nĩņãm, lènîtẽm, lènĩtiņ, lē˙nĩtiņãm, auch lḕntiņãm (vgl. Etn. IV, 38), Adv., langsam, sachte, leise: ej lēnītiņ! lē˙nītiņam atver durvis! LP. IV, 92. zirgs tikai lēnītēm vilcies LP. VII, 931.

Avots: ME II, 460