kaîls:
kaîls 2 auch Orellen, Salisb.,
kails auch Schlehk n. FBR. VII, 36, Ahs., Zabeln; unbekannt auch in Alswig, Bērzgale, Dunika, Kalnemois, Kalupe, Pededze, Prl., Rutzau, Saikava, Sonnaxt; ‡
3) wässerig, wenig nahrhaft: kaila zupa Salis.
kauleņuogas tādas kailas, nav ne˙kāda satība klā[t] Orellen.
jūras mē̦sls ir tāds k., pa ūdeni izmircis Salis.
Avots: EH I,
574