Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mē̦sls' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mē̦sls' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

kremēsls

[kre̦mē̦sls od. kremēslis Warkl., jem., der sich in fremde Angelegenheiten mischt.]

Avots: ME II, 272

pamēsls

‡ pamē̦sls, in der Verbindung kāju p. Hasenp., = (kāju) pame̦sls 2.

Avots: EH II, 156

Šķirkļa skaidrojumā (5)

kails

kaîls: kaîls 2 auch Orellen, Salisb., kails auch Schlehk n. FBR. VII, 36, Ahs., Zabeln; unbekannt auch in Alswig, Bērzgale, Dunika, Kalnemois, Kalupe, Pededze, Prl., Rutzau, Saikava, Sonnaxt; ‡

3) wässerig, wenig nahrhaft:
kaila zupa Salis. kauleņuogas tādas kailas, nav ne˙kāda satība klā[t] Orellen. jūras mē̦sls ir tāds k., pa ūdeni izmircis Salis.

Avots: EH I, 574

kramaslis

kramaslis, ein naseweiser Mensch, en Mensch, der sich in fremde Angelegenheiten mischt Selb. n. Etn. IV, 97. [Wahrscheinlich mit hochle. a aus e̦, vgl. kre̦mē̦sls.]

Avots: ME II, 257

krekums

‡ kre̦kums "mē̦sls" Seyershof: duod plānu ēdienu, lai iztīra de̦sas nuo kre̦kumiem. bļuodā tikai kre̦kumi (Speisereste, Abfälle) palikuši Lemb., Zögenhof. ābuoliņa kre̦kumi (smelknes) Dond. Zu li. krèkti "gerinnen".

Avots: EH I, 648

mēsls

mê̦sls: acc. plur. mē̦slys BW. 14000, 20; unbek. in Dunika, OB., Rutzau,

1): peļu m: Pas. XIII; 34. zirga mē̦sli BW. 26251, 6;

2): auch (Plur. mē̦sli, woneben sūdi "Mist")
Kaltenbr., Roop u. a.: pabeņķē pē̦rnie m. BW. 25795. slauki tīri maltuvīti, lai mēsliņi nipinās pa Laimiņas kājiņām! 7936. kad istabu slaukuot m. le̦c atpakaļ, tad būs ciemiņi Salis;

4): siena (salmu) mē̦sls, eine geringe Menge Heu (Stroh)
Siuxt. devīņu dienu ve̦es teliņš sāk ieņemt kādu mēsliņu mutē ebenda; ‡

5) als Schimpfwort
Kaltenbr.: guļ kâ m. Siuxt. līguoja grīda, bet tak, m., nelūza Jauns. Raksti VIII, 325.

Avots: EH I, 809