mēt
mēt U., [mẽt (Treiden), prs. meju Jürg.), für mìet: [mej mietu tīruma malā! Jürg.].
Avots: ME II, 621
Avots: ME II, 621
mēt
mêt [auch Lis., Arrasch, Kr.], mêju, intr., blöken, meckern: āzis, kaza mēj Bers., Lub. aita mēj Etn. II, 51. [Vgl. ai. mimāti "blökt", gr. μηχάομαι "meckere, blöke."]
Avots: ME II, 621
Avots: ME II, 621