Paplašinātā meklēšana

‡ àizčumêt, fortwimmeln: nez kur tie nu aizčumēja? KatrE.

Avots: EH I, 16

‡ àizdrũzmêtiês,

1) sich mit Gedränge anfüllen:
iela pilnīgi aizdrūzmējusies;

2) sich fort-, hindrängen:
publika pa ielu aizdrūzmējās uz citu vietu.

Avots: EH I, 20

àizdumêt, -u, - ẽju, mit rauchigem Dunst sich füllem und infolge dessen sich trüben: gaiss aizdumējis, nevar sauli cauri redzēt Dr. [zu dumjš dunkelbraun].

Avots: ME I, 23

àizglumêt, sich mit Schleim anfüllen: caurums aizglumējis Jürg.

Avots: EH I, 24

àizkãmêt, àizkāmêtiês Wid., sehr hungrig werden: kâ aizkāmēt aizkāmējies viņš rija Festen, Lub. aizkāmējies suns.

Avots: EH I, 30

‡ àizķem̃mêt,

1) hinter etwas kämmen:
a. matus aiz ausīm;

2) ķemmējuot 2 (bis zu einer bestimmten Stelle) hingelangen:
a. aude̦klu līdz pusei C.

Avots: EH I, 34

àizkrãmêt, ‡

2) kramend, häufend versperren (zumachen):
caurums durvīs akmeņiem aizkrāmē̦ts Jaunākās Ziņas v. J. 1929, 23. Juli; mit verschiedenem Kram (sperrend, behindernd) anfüllen Oknist: istaba tâ aizkrāmē̦ta, ka nav, kur pagruozīties. Refl. -tiês, ‡

2) a. citiem priekšā, sich mit seinem Kram vor andere (sie absperrend) hinstellen.

Avots: EH I, 33

àizkrãmêt, tr., wegkramen. Refl. -tiês, sich mit seinem Kram entfernen, wegziehen.

Avots: ME I, 33

àizlĩmêt, tr., (verleimen), zukleben.

Avots: ME I, 37

‡ àizmẽ̦tât,

1) wiederholt oder mehrere Objekte hin-, wegwerfen:
a. lietas uz visām pusēm;

2) bewerfend wegtreiben
Warkl.: a. vistas ar akmeņiem nuo dārza;

3) zutrakeln, lose zunähen
Siuxt, Warkl. u. a.: a. zeķei caurumu ar diegiem;

4) "strickend die ersten Maschen aufschlagen"
Ar.

Avots: EH I, 39

‡ àiztēmêt gaŗām, das Ziel verfehlen: a. kam garam.

Avots: EH I, 58

‡ àiztumêt,

1) "(im Bienenstock) verleimen, zukleben
(tr.)"Lubn.;

2) (auch refl. -tiês) "sich verdichten, dicht werden, verschleimen
(intr.)"M. Arons.

Avots: EH I, 59

àizzìmêt: aizzīmē (bezeichne!) luogu! Pas. V1I, 407 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 64

‡ apdumêt, sich mit blauem Dunst beziehen Golg., Selsau: pamale apdumējusi.

Avots: EH I, 78

‡ apglemêt (li. apglem<|ti), glatt, schleimig werden Bers., KatrE.: ūdenī apglemējis kuoks; vom Schlamm zugedeckt werden Spr.

Avots: EH I, 82

‡ apglimêt Matk., N.-Peb., Renzen "= apglumêt". Vgl. li. apgtimti "покрыться слизью".

Avots: EH I, 82

‡ apglìmêt ² Setzen u. a., = apglīdêt 2: kad kuoks ilgi stāv ūdenī, tad tas apglīmē.

Avots: EH I, 82

apglumêt (unter apglumt): auch N.-Peb.: nesālīta gaļa var apglumêt.

Avots: EH I, 82

‡ apgrēmêt: man apgrēmēja dūša. ich habe Sodbrennen Bauske.

Avots: EH I, 84

‡ apkāmêt, sich mit schimmeligem Schleim überziehen: biezpiens apkàmējis ² Golg.

Avots: EH I, 90

‡ apķem̃mêt, ein wenig kämmen (perfektiv): a. matus Bauske.

Avots: EH I, 96

apķirmêt, mit einer schimmligen Schicht sich beziehen, ringsum schimmeln: apķirmējis kreims Grünh.

Avots: ME I, 98

apkrãmêt, ‡

2) bestchlen
Bers. ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ apkŗavâtiês: apkrāmējies kâ žīds ar paunām Dunika, Kal., Rutzau;

2) mit dem Kramen (mit den Hausarbeiten) fertig werden
saimniece vēl nav apkrāmējusies Dunika, Rutzau, Salis u. a.

Avots: EH I, 93, 94

apkrãmêt, bekramen.

Avots: ME I, 95

‡ aplamêtiês, albern, tollen Dond.: bē̦rni par daudz aplamējas.

Avots: EH I, 97

‡ aplĩmêt, bekleben: a. siênas ar afišām.

Avots: EH I, 99

‡ apmẽ̦tas AP., Ramkau, das Achterkorn ("sīkie graudi, kas, labību mē̦tājuot, sabirst starp pe̦lavām un rupjajiem graudiem").

Avots: EH I, 102

apmẽ̦tât, tr., freqn.,

1) fortgesetzt bewerfen:
panāksniekus kāzenieki apmē̦tā salmiem BW. III, 1, 23; dubļiem, akmeņiem apm.;

2) bewerfen, trakeln:
zīda matauklas bija tikai apmē̦tātas Etn. IV, 107. svārkiem puogu caurumi jāapmē̦tā Duomas III, 2. Refl. -tiês,

1) sich fortgesetzt bewerfen:
apm. dubļiem, eig. u. übertr., sich gegenseitig mit Kot bewerfen, beleidigen, blamieren;

2) sich umherwerfen:
nu šuodien bijis trauku vedējs; - trauki vien apme̦tājušies RKr. VI, 24, eine sprichwörtl. Redensart, angewandt, wenn jem. ein Geschirr zerschlägt.

Avots: ME I, 107

‡ apšķelmêt, verletzen (verwunden) Warkl.: a. ruoku, kuokam mizu.

Avots: EH I, 119

apšķērmêt, sauer werden M., sich vor Säure mit einer weissen Haut überziehen: skāba putra nuo pārliecīgas saskābšanas apšķērmējusi Kursiten.

Avots: ME I, 129

apslimêt Spr., Geburtswehen zu empfinden anfangen.

Avots: EH I, 114

apstemêt, intr., sich beschmutzen Spr., Sissegal, Bers.

Avots: ME I, 126

apzìmêt [li. apžymė´ti], tr., mit einem Kennzeichen, mit einer Signatur versehen, bezeichnen: es nezinu, kā lai tuo apzīmēju Vēr. par cīņu starp pilsē̦tu un lauku kultūru mēs viņu varē̦tu apzīmēt A. XXI, 227. apzīmē̦ta vieta, lieta, ein näher bezeichneter Ort, Gegenstand. Gramm. tuvāki apzīmēt, näher bezeichnen, bestimmen; apzìmẽjums, apzìmê̦tãjs, das Attribut.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist).Gram.

Avots: ME I, 138

‡ apzũmêt Stenden, (mit ù ² ) Saikava, umbringen: ragana apzūmējusi bē̦rnus.

Avots: EH I, 128

‡ atgaumêtiês, sich erinnern Peb. n. BielU.

Avots: EH I, 141

‡ atglumêt Schnehpeln, atglumt C., glatt (schlüpfrig) werden: ceļš nuo lietus atglum(ēj)is.

Avots: EH I, 142

‡ atķem̃mêt atpakaļ, nach hinten zurückkämmen: atpakaļ atķē̦mmē̦ti mati.

Avots: EH I, 151

atkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) her(über)siedeln
Rutzau u. a.;

2) sich davonmachen:
atkrāmējies! packe dich! verschwinde! Oknist.

Avots: EH I, 150

atkrãmêt, tr., wegkramen, weglegen: lietas.

Avots: ME I, 168

‡ atlĩmêtiês, an-, zusammengeleimt sich loslösen: marka atlīmējusies vaļā.

Avots: EH I, 154

atmē̦tât [ksl. отъмѣтати "abicere"] Spr., frqn., nach verschiedenen Seiten wegwerfen: [linu saujas nuo ve̦zuma Warkhof].

Avots: ME I, 177

atrem̃mêt Dunika, Kal., = atstutêt: a. luogu, duris.

Avots: EH I, 161

atzìmêt, tr., verzeichnen, annotieren: skaitļus atzīmēt grāmatiņā A. XX, 620; Vēr. II, 759.

Avots: ME I, 213

[I blĩmêt Ramkau, woran geschmiegt dastehen. Vgl. etwa li. blýžoti "woran geschmiegt daliegen und le. blīnêt "schlaflos liegen"].

Avots: ME I, 316

II blĩmêt, prassen [?]: rīt un blīmēt tik tu pruoti Etn. I, 7. [Aus Neugut; wohl fehlerhaft für blīnêt "gaffen", das dort in der vorhergehender Zeile angefürt ist.]

Avots: ME I, 316

III blĩmêt, stampfend, flach schlagend lärmen Serben A. XI, 81; [vgl. etwa blieks.].

Avots: ME I, 316

buõmêt, ‡

2) (getrocknetes Heu) mit einem
buomis 2, vor dem ein Pferd angespannt ist, zusammenziehen AP.

Avots: EH I, 259

[buõmêt audeklu AP. = "šķē̦rus uzlaist uz lielā buomja".]

Avots: ME I, 362

bram̃mêt, Refl. -tiês: dē̦li grib priecāties - b. un brasēties Janš. Atpūta № 371, S. 8. Zur Elymologie s. auch Sehwers Zeitschr. F. slav. Phil. VI, 332.

Avots: EH I, 237

bram̃mêt, brambêt [L.], - ēju, tr., [hastig, ausfahrend in Worten sein L.], heftig schelten, malträtieren: vīrs brammē sievu kâ čigāns zirgu. ik pie kruoga piejādams, brammē savu kumeliņu BW. 21892. jūras putni, gaigalīši, brammē manu kumeliņu BW. 30962, 1. [runādams ar tavu kungu runā ar guodu, pruoti kaunu, nebrammē, nebrēc! Manz. Post. II, 375. Judi brammē̦dami brē̦c III, 96.] Refl. - tiês, sich vornehm gebärden: jādami kāzinieki taurēja un visādi brammējās BW. III, 1, 87. žūpa brammējas krogū Sassm. [Entlehnt; vgl˙dän. bramme "prahlen".]

Avots: ME I, 323

‡ cũkmẽ̦ta Popen, cũkmẽ̦tra Pussen, mentha arvensis.

Avots: EH I, 281

čumêt Bixten, -u, -ēju, intr., wimmeln, sich durcheinander bewegen, sich im lebhaften Gewühl regen, oft in Verbindung mit kustēt, mudžēt: te zivju, ka čum vien od. ka čum un kust (mudž).

Avots: ME I, 420

I demêt, bes. in der Zstz. mit iz-, sa-, sich stark erkälten AP. n. Etn. III, 162.

Avots: ME I, 454

[II demêt Riga "hungern"(?).]

Avots: ME I, 454

[III demêt Orgishof "warten"(?).]

Avots: ME I, 454

dimêt: ausis dim (wo?).

Avots: EH I, 320

dimêt, -u, -ēju [Domopol], = dimdēt, dröhnen Karls. Hierher auch uozuolam zari dimē pē̦rkuoņam ducinuot Etn. III, 162?

Avots: ME I, 468

drimêt,

2): šie zābaki maz valkāti; tie nav vēl i[r] drimējuši (nevar manīt, ka tie diluši) A.-Sehwanb.

Avots: EH I, 334

drimêt, -u, -ēju, [auch drìmt ^2, -stu, -u Lis.],

1) zittern, wanken, wackeln:
viņš drim nuo aukstuma Bers.;

2) in der Verbindung ne drimēt nedrim, es bewegt sich durchaus nicht:
ar tādu spē̦ku vien akmens ne drimēt nedrim Druw. n. Etn. II, 81, Mar., Ramkau, Plm. uzbūvē̦ta māja man ne drimēt nedrimēs, wird fest sein Bers., Adsel n. A. XI, 761.

Avots: ME I, 499

drūmētiês, stark besorgt werden: man sirsniņa drūmējās, kuo (tautietis) tik gauži gumzījās BW. 24933.

Avots: ME I, 506

drũsmêtiês Kand., = drūzmēties, sich drängen: duomas drūsmēties drūsmējas pa galvu Pav.

Avots: ME I, 507

‡ druzmêt Warkl., = druzmêtiês.

Avots: EH I, 337

[druzmêtiês Salis, = drūzmēties.]

Avots: ME I, 506

drũzmêtiês, -ējuos, [drūzmuôtiês Fest.], sich drängen, haufenweise zusammenkommen: ļaudis drūzmē̦damies apstājuši ve̦zumus LP. VII, 775. visi drūzmējās pulkuos kuopā BW. III, 1. 14.

Avots: ME I, 507

dukmêtiês, sich in einem Haufen zusammendrücken: aitas, izbijušās nuo suņa, sāk dukmēties Ahs.

Avots: ME I, 511

‡ I dumêt,

1) schleimig werden (von lange stehendem Wasser)
Stenden;

2) sich trüben (von lange stehendem Bier);
in derselben Bed. auch reflexiv: vecais alus nuo stāvēšanas sācis dumēties. Stenden;

3) sich mit Dunst beziehen (vom Himmel)
N.- Peb.

Avots: EH I, 342

‡ II dumêt Bers. "= dunêt".

Avots: EH I, 342

‡ dùmêt ² Pilda "rauchen (r. дымить)": ustaba nuo cepļa dūmej. Vgl. li. dũmyti dass.

Avots: EH I, 347

[džumêt Fest., = mudžêt: mušas skrien, ka džum vien.]

Avots: ME I, 565

elmêtiês: sich abmühen Brucken, achtlos arbeiten Salwen.

Avots: EH I, 368

elmêtiês "?": me̦lns muskulis ve̦ldamies truokšņuo, elmējas [= ellējas?] pa vāgūzi LP. VII, 123.

Avots: ME I, 568

gãmêt: zur Etymologie vgl. Būga KZ. LII, 277.

Avots: EH I, 389

gãmêt [Ruj.], = kāmêt U., übermässig viel essen: kuo nu tu gāmē tik daudz: pārēdīsies Salisb.

Avots: ME I, 617

gaŗmẽ̦tru uogas, Blaubeeren (vaccinium uliginosum L.) Dond.

Avots: ME I, 607

gaũmêt, - ẽju,

1) tr., sich merken, beobachten;

2) intr., schmecken [echt?]:
pabruokastis gaumēja itin brangi MWM. VII, 807.

Avots: ME I, 611

glemêt, - ẽju (li. glemė´ti), sich mit Schleim bedeckt Spr., [Nigr., Bers., Jürg.].

Avots: ME I, 624, 625

glè̦mât ² : auch Lubn., Makašēni, Pilda, Sakstagals.

Avots: EH I, 393

gliemêt schleimig, klebrig werden: zeme nuo slapjuma sāk g. Warkl. sēnes jau gliẽmē Zögenhof. baļļa sākusi gliẽmēt Mezkül, Wolmarshof.

Avots: EH I, 394

‡ *glimêt, erschlossen aus ‡ apglimêt.

Avots: EH I, 393

‡ *glīmêt, zu erschüessen aus nùoglīmêt und ‡ apglìmêt ² .

Avots: EH I, 393

glumêt: siltā laikā gaļa sāk g. Auleja, Zvirgzdine. gurķu spainītis tur par velti glum AP. ‡ Refl. -tiês "?": gaļa ap luocekļiem glumas Dünsb. Od. 227.

Avots: EH I, 394

glumêt, - ẽju, sich mit Schleim bedecken, schleimig werden U., Spr., [Lis.].

Kļūdu labojums:
schleimig = schleimig, glatt, schlüpfrig

Avots: ME I, 629

grēmêt, ‡ Refl. -tiês "?": klusībā nebeidza g. (sich grämen?) par savu šīrītējuo apmātuo prātu Daugava 1933, S. 198.

Avots: EH I, 405

grēmêt,

1) lange warten :
zirgi grē̦m pie kruoga Katzd. ;

2) "?": cilvē̦ki, kam grē̦ki sirdi grēmē GL.

Avots: ME I, 652

‡ *gumêt, zu erschliessen aus sagumêt I und II.

Avots: EH I, 419

‡ ìebram̃mêt "durchschelten, durchprügeln" Frauenb.: tu zirgu iebrammēsi, pec nevarēsi vairs valdīt.

Avots: EH I, 504

ìedrismêt "?": virsējuo (baļķi) iedrismējuot (einritzend?) Konv. ² 784.

Avots: ME II, 10

‡ ìedruosmêtiês, = ìedrùošinâtiês: kuģinieki iedruosmējās tik tālu, ka sāka jau sarunāties Veselis Netic. Toma mīlest. 39.

Avots: EH I, 510

ìedvesmêt ,* eingeben, suggesrieren.

Avots: ME II, 12

ìegaũmêt: ie. ceļu Zvirgzdine. iegaumē, kuo tev saku! ebenda.

Avots: EH I, 513

ìegaũmêt, sich merken; begreifen, verstehen, zu Herzen nehmen U.

Avots: ME II, 16

[ìekãmêtiês, = iegribēties: man iekāmējās me̦dus Wolm., Trik.]

Avots: ME II, 26

ìeķem̃mêt, (den Aufzug) in den Weberkamm einfädeln Dond.

Avots: ME II, 34

‡ ìeķir̃mêt Dunika, anfangen wurmstichig zu werden: ieķirmējìs ābuols.

Avots: EH I, 525

ìekrãmêt, ‡

2) einen Schlag versetzen
Frauenb., Kalz., Lubn.: iekrāmē viņam pa galvu! ‡ Refl. -tiês, mit seinen Möbeln einziehen: ie. dzīvuoklī.

Avots: EH I, 522

ìekrãmêt, (hin)einkramen.

Avots: ME II, 29

‡ ìekurmêtiês "?": tu esi ... labi iekurmējies ... ir pie mātes, ir pie meitas Janš. Bandavā II, 415.

Avots: EH I, 524

ìelaĩmêtiês, gelingen, glücklich einschlagen: viņam tas ielaimējies.

Avots: ME II, 36

‡ ìelĩmêt, einleimen, einkleben.

Avots: EH I, 527

ìemẽ̦tât, ‡

2) wiederholt hineinwerfen;
‡

3) frequ. zu ìemest 4, wiederholt (einen Schnaps) trinken:
guoduos... tiek ... iemē̦tāts Kaudz. Izjurieši 249.

Avots: EH I, 530

[ìemẽ̦tât U., (Wäsche durch Nähen) einzeichnen.]

Avots: ME II, 45

ìerãmêt, einrahmen: gle̦znu. acis kâ ierāmē̦tas MWM. X, 274. Subst. ìerāmẽjums, das Eingerahmte, der Rahmen: daudz gle̦znu dārguos ze̦lta ierāmējumuos.

Avots: ME II, 57

ìesir̃mêt, refl. - tiês, auch ìesir̃muôt, greis werden: mati viņam jau labi iesirmējuši, auch iesirmējušies (Wend). vecis ar iesirmuojušu vaigu bārzdu Kaudz. M. [iesirmēties U., alt werden und im Altwerden in Eigenheiten sich verhärten.]

Avots: ME II, 63

ìeslīmêt, intr., herein -, hineinschleichen: viņš nuopūzdamies ieslīmēja istabā Līg.

Avots: ME II, 67

[ìetēmêt, einprägen: (zemnieks) ietēmē savā galvā zagtā zirga zīmes L. W. 1921, No 43, 1.]

Avots: ME II, 81

ìezìmêt, ìezìmuôt,

1) bezeichnen, kennzeichnen:
bijuši neaiztiekami, iezīmē̦ti akmeņi Etn. IV, 63. [vīru... dieva skaidri iezīmuotuo Glück Apost. 2, 22.] tu labi iezīmē̦ts MWM. VIII, 806. gadu virkne bija gan iezīmējusi viņas sejā dažu grumbu Saul. II, 30. lielluopiem uz pieres ir balti iezīmējumi (Zeichnen) Konv. ² 1893;

2) erkennen:
acu dēļ iezīmuoju arī viņu pašu starp visiem cilvē̦kiem Zalkt.

Avots: ME II, 92

izbrammêt, tr., durchschelten: viņi jūs gribēja labi izbrammēt.

Avots: ME I, 718

‡ izglumêt (in einer Feuchtigkeit) ganz schleimig (glatt) werden Trik., Wandsen: pastala ūdenī, muca (iekšā) izglumējusi.

Avots: EH I, 448

‡ izgļumêt Frauenb., Wandsen, = ‡ izglumêt.

Avots: EH I, 448

izkãmêt, Retl. -tiês: auch Laud., N.-Peb., Tittelmünde: viņš skuolā tâ izkāmējies, ka nevar ne pieēsties Frauenb., Seyershof. it kâ izkāmējušās PW. Šis ar mani tiesāties? 11.

Avots: EH I, 454

izkãmêt, intr., sehr hungrig werden PS.: izkāmējis kâ vilks Nötk., Jan. lietū samircis, nuoruris un izkāmējis A. XX, 641. Gew. refl. - tiês: strādnieks bija visu dienu darbā bez pusdienas, tâ ka bija lieliski izkāmējies Druw., [Fest.], Wend., Mesoten.

Avots: ME I, 749

izkâmêt, ²

1) "das Beste aus den Speisen heraussuchen":
te ne˙kā vairs nav, viņš visu izkāmējis Dond.;

[2) "den Honig aus den
kami (Waben der Hummeln) entlehmen (?)" Bers.].

Avots: ME I, 749

izkãrmêtiês Erwalen, = izkāmêtiês.

Avots: EH I, 454

izķemmêt, tr., auskämmen: matus (geniun: izsukāt); fig. ausessen: putru. Refl. - tiês, sich auskämmen, sich gehörig kämmen: tagad jau laika diezgan, var izķemmēties A. XX, 243.

Avots: ME I, 759

‡ izklēmêt "undicht werden" (perfektiv): rudzi izklēmējuši Plm. labība izklēmējusi Trik.

Avots: EH I, 456

izkrãmêt, ‡ Refl. -tiês,

1) eine Zeitlang kramen;

2) pflegend fertig werden
Frauenb.: es taču viena nevaru i. ar tik daudz bē̦rniem.

Avots: EH I, 458

izkrãmêt, tr., auskramen: viņa piedāvājās izkrāmēt čemodānu Vēr. II, 444.

Avots: ME I, 754

izlaĩmêtiês, glücken, gelingen: tuomē̦r brāļam šuoreiz izlaimējās LP. IV, 220. vienam izlaimējies nuocirst uotram galvu Dok. A.

Avots: ME I, 761

izlimêt,

1) tr., verrenken, verstauchen, ausrenken:
kad jēriņš izlīmējis kāju, tad tuo izve̦lk Etn. II, 161;

2) intr., verrenkt werden:
man izlīmēja kāja Wain. Subst. izlimẽjums, die Verrenkung.

Avots: ME I, 764

izlĩmêt, verleimen: mucas izlīmē̦tas A. XX, 592.

Avots: ME I, 765

izlĩmêt, verleimen: mucas izlīmē̦tas A. XX, 592.

Avots: ME I, 765

‡ izļumêt Salis n. U. (unter lumêt) "izmižģêt".

Avots: EH I, 464

izmẽ̦tât, ‡

3) i. vagas Frauenb., die Kreuzungen der Wasser ableitenden Furchen ausschaufeln.

Avots: EH I, 466

izmẽ̦tât [aksl. izmětati], freqn. von izmest,

1) auseinanderwerfen, hin und her werfen, verwerfen, verlieren:
sienu. ap ugunskuru izmē̦tātas tukšas pudeles JR. IV, 158. salasīja izmē̦tātuos gabalus BW. III, 1, 36. N - ieši savas meitas pa ceļmalu izmē̦tāja BW. 20954;

2) schmettern, aus dem Wagen schleudern:
zirgs izmē̦tājis braucēju. Refl. - tiês,

1) verworfen werden:
lietas izmē̦tājušās pa kaktu kaktiem;

2) sich lange Zeit wühlen:
visu nakti viņš izmē̦tājies pa gultu bez miega.

Kļūdu labojums:
sich lange Zeit wühlen = längere Zeit sich hin und her werfen, wälzen

Avots: ME I, 771

‡ izsaimêt,

1) = izsàimniẽkuôt 1: līdz pavasaram klēts jau bij izsaimē̦ta tukša Lis.;

2) = izsàimniẽkuôt 2: par tē̦vu un māti jau ne˙viens labāk neizsaimēs Lis.

Avots: EH I, 478

‡ izslìmêt ² Kaltenbr., scharfen (perfektiv; hauptsachlich auf Rasiermesser bezogen).

Avots: EH I, 481

‡ izsūmêt, weggeben Kawall n. U. (unter sūmēt).

Avots: EH I, 484

iztēmêt, tr., ausfindig machen: apsveri lietu krietni, gan jau iztēmēsi, kur ieme̦sls paslēpies A. XIV, 227; Bers.

Avots: ME I, 817

‡ iztĩmêt C., Nötk., ausessen, ausschlürfen: viņš viens iztīmējis visu bļuodu putras.

Avots: EH I, 490

izzìmêt, tr.,

1) aufzeichnen:
pēdējuos sīkumus MWM. XI, 162;

2) zeichnend verbrauchen:
zīmuli.

Avots: ME I, 832

[jumêt Domopol, = jumīt, jumt.]

Avots: ME II, 117

kamêt, - u, - ẽju, intr., schimmeln: milti sāk kamēt Mar. n. RKr. XV, 118. [Hängt wohl zusammen mit estn. kama "Kahm (auf Bierneigen)"; beide aus einem mnd. * kam neben kām "Kahm"?]

Avots: ME II, 150

I kamêt: auch AP., Kalnemois.

Avots: EH I, 582

II kamēt (unter kamẽ̦r): kamẽ̦t Kaltene n. FBR. XIII, 73, Remten, Ruba, Valgate, kamêt ² Grenzhof n. FBR. XII, 20.

Avots: EH I, 582

‡ III kamêt (?) Korwenhof "= kãmêt I 1".

Avots: EH I, 582

kâmẽ̦t ² (unter kāme̦t): auch Frauenb., (kāmēt) Schibbenhof.

Avots: EH I, 600

kâme̦t: kâme̦t KatrE., kâmet Saikava.

Avots: EH I, 600

I kãmêt;

1): auch Renzen; ganiņš kām ("baduodamies galda, nīkst") un gaida Lems., Wainsel;

2): kuo tu kãmē ("tīkuo")? Salgaln.

Avots: EH I, 600

[II kãmêt Ruj. Honig herausnehmen, zeideln.]

Avots: ME II, 191

III kāmêt: sehimmeln; verderben (intr.) Golg.: ēdiens stāvuot sāk k.

Avots: EH I, 601

[*III  kāmêt, s. sakāmēt.]

Avots: ME II, 191

IV kāmêt, herausschaffen (?): kāmē nu! var būt, ka izdabūsi tuo papīru nuo šķirbas Laidsen. k. dūņas nuo ūdens ebenda. Vgl. izkâmêt ² .

Avots: EH I, 601

kar̂mêtiês, ‡

3) krank sein, siechen
Erlaa, Linden in Livl.: luopi karmējas.

Avots: EH I, 589

kar̂mêtiês, - ẽjuôs,

1) Händel suchen:
vai tu te atnācis karmētiês? Mat.;

[2) trödeln Ruj.].

Avots: ME II, 163

‡ *kãrmêtiês, zu erschliessen aus ‡ izkãrmêtiês.

Avots: EH I, 603

‡ I ķẽmêt Lems., Trik. "gaiduot nīkt, dilt; baduoties".

Avots: EH I, 699

‡ II ķẽmêt Zögenhof, gierig (hastig) essen.

Avots: EH I, 699

ķem̃mêt,

2): auch AP., Ramkau, Salis;

3): auch Orellen, Sonnaxt.

Avots: EH I, 695

ķem̃mêt, -ẽju, tr.,

1) kämmen:
galvu ;

2) Garn durch den Weberkamm ziehen
(auch ķemmuôt in dieser Bedeutung) ;

3) gehörig (fr)essen:
pats ķemmēju cūkas gaļu BW. 27225. [zirgi visu laiku auzas ķemmēja U.] lai ķemmē, cik uziet LP. VI, 757. Refl. -tiês,

1) sich kämmen:
meitas ķemmējas ;

2) sich durchschlagen, durchhelfen:
viņš ķemmējas it dūšīgi Wid. [Aus dem Deutschen.]

Avots: ME II, 363, 364

‡ *ķērmêt, zu erschliessen aus saķērmêt.

Avots: EH I, 700

ķir̃mêt,

1): faulen
Gramsden; modern, zunichte gehen (mit ir ) Grausden;

2): nu visu nakti jāķirm nuomuodā Janš. Mežv. ļ. I, 62; faulenzen
Gramsden (prs. ķir̃mu), (mit ir ) OB.; ķ. mājās Gramsden, zu Hause hocken; (weggegangen) lange ausbleiben NB.: ķ. pie ciemiņiem visu dienu; "lange stehen; nīkt" (prs. ķir̃mu ) Perkunen; būtu jāķirm (= jākvern?) tur Janš. Atpūta № 375, S. 4. Zur Bed. vgl. auch apķirmêt.

Avots: EH I, 704

ķir̃mêt [Līn.], -ẽju, intr.,

1) von Würmen gefressen werden, wurmstichig werden:
durvis pa˙visam saķirmējušas Grob.;

2) fig., träge schlafen Kalleten: tu vari tur ķirmēt un pūt Etn. IV, 66. [dienu var ķirmēt mierā Janš. Dzimtene ² III, 376. - Aus li. kir̃mėti "быть точиму червями", kirmýti "träge schlafen".]

Avots: ME II, 384

‡ klam̃mêt Seyershof, schlagen: ar kuokiem ābuolus k.

Avots: EH I, 609

‡ *klemêt, zu erschliessen aus nùoklemêt.

Avots: EH I, 614

klẽmêt, gew. in Zstz. mit iz - und nuo -, überreif werden und verkommen.

Avots: ME II, 224

I klẽmêt, ‡

2) (mit ē) "schlummern; ermattet stehen"
NB.; = kver̂nêt, klimstêt 4 Renzen: kuo te klēmi, ka neej darbā?

Avots: EH I, 616

‡ II klẽmêt Doblen "hastig und gierig fressen (von Hunden)".

Avots: EH I, 616

‡ *III klēmêt, zu erschliessen aus nùoklēmêt 2.

Avots: EH I, 616

kļemêt, - ẽju, überreif sein: " kļemēt" Lenšuos saka, kad labība tīrumā pārgatavuojusies Etn. I, 33. [Vgl. klẽmêt.]

Avots: ME II, 239

‡ kļẽmêt Orellen, = klẽmêt: auzas tik ātri nekļēmē.

Avots: EH I, 625

‡ klīmêt Memelshof, = klĩmât.

Avots: EH I, 619

klizmêt: auch N.-Bergfried; (kājā) klizmē̦ts (aus Semgallen); (am Fuss) beschädigt (verrenkt). Refl. -tiês: viņam ceļā klizmējies (kļūdījies) Doblen; "Schaden; Störung erleiden" (aus Semgallen). Zur Bed. vgl. auch saklizmêt.

Avots: EH I, 619

klizmêt, - ẽju, tr., schädigen, ein Unglück zufügen: raganas klizmē cilvē̦kus LP. VII, 638. burvji skrien kaudzes izskatā ar viesuli kaimiņa druvas klizmēt VII, 129. Refl. - tiês, missglücken, nicht gelingen: vienād˙vien man klizmējas Naud. gāja labi, kâ vajaga, neklizmējās ne mazākā mē̦rā LP. VII, 611.

Avots: ME II, 230

kļũmêtiês: kad dabū ieduot kādas zâles pretī, tad tik ātri nekļûmējas ² Seyershof.

Avots: EH I, 626

kļũmêtiês, - ẽjuôs, mit Gerbrechen, Unglück, Unsegen behaftet sein: karītes rats kļūmējas, das Wagenrad ist fehlerhaft; man kļūmējas, ich spüre lauter Unglück U.

Avots: ME II, 240

ķom̃mêt, -ẽju,

1) mit vollen Löffeln Dickgrütze essen
Dond.;

2) mit vollen Schaufeln Kot werfen, graben
Dünsb.

Avots: ME II, 390

‡ kramêt (li. kramė´ti "grindig werden"), hart werden Trik.: tu varēsi te, ve̦cs pa˙likdams, k.

Avots: EH I, 641

krãmêt, ‡

2) schlagen:
kràmē ² viņam pa ausi! Oknist; ‡

3) "werfen"
Seyershof: k. luopam ar akrimu. Refl. -tiês, ‡

2) stibitzen
AP.: viņš ir vare̦ns strā[d]nieks, tik ka nebūtu krāmējies!

Avots: EH I, 645

krãmêt, - ẽju, tr., kramen: savas grabažas. Refl. - tiês, herumkramen, sich beschäftigen: redzējuši viņu ap apzagtā svārkiem krāmējuoties A. XIII, 2, 127. vē̦lāk viņš ar mājām vairs nekrāmējās MWM. X, 807. Aus dem Deutschen.

Avots: ME II, 266

krâmêtiês ² , - ẽjuos, quienen, misslingen, nicht gedeihen, verderben, verrecken: sivē̦ni, jē̦ri un teļi šuoziem dikti krāmējas Ahs., Dond.

Avots: ME II, 266

‡ *kremêt (li. kremė´ti "schorfig werden"), zu erschliessen aus sakremêt.

Avots: EH I, 648

krẽmêt: "gestützt sitzen" Līn.

Avots: EH I, 651

krēmêt, -ẽju, müssig sein [Līn.), Wain. [Vgl. grēmêt 1.]

Avots: ME II, 275

‡ krem̃mêt, -ēju NB., mit Mühe ziehen, schleppen: zirgs kremmē lielu ve̦zumu. Refl. -tiês, sich (einander) stossen NB.: guovs kremmējuoties nuolauza ragu.

Avots: EH I, 648

krũzmẽ̦tra: auch Pussen; "Krausemünze" ME. II, 294 zu ersetzen durch "Krauseminze".

Avots: EH I, 663

krùšmẽ̦talas: "krũšu" ME. II, 292 zu ersetzen durch "krūšu", "Krausemünze" zu ersetzen durch "Krauseminze".

Avots: EH I, 663

krùšmẽ̦talas, krũšu mẽ̦talas, ein Kraut (Krausemünze) C., AP.

Avots: ME II, 292

‡ krũzmẽ̦te̦ra Siuxt, = krũzmẽ̦tra.

Avots: EH I, 663

krũzmẽ̦tra, Krausemünze (mentha crispa): krūzmē̦tras pie mums dārzuos ieaudzē̦tas Etn. III, 6.

Avots: ME II, 294

kume̦t Rutzau n. Etn. I, 122, verkürzt aus kuõme̦t, s. kuomeš: [kume̦t, wann: kume̦t tu pārgāji? Rutzau.]

Avots: ME II, 311

‡ kurmē̦t AP., Ascheraden, = kurmẽ̦r.

Avots: EH I, 679

‡ *kurmêtiês, zu erschliessen aus ‡ ìekurmêtiês.

Avots: EH I, 679

‡ kvelmêt, rauchen (?): k. pīpi Celm.

Avots: EH I, 690

laĩmêt,

2): auch Siuxt; ‡

3) gewinnen:
kad tik nu kuo laba laimē̦tu Janš. Mežv. ‡. I, 322 (ähnlich 199 und Bandavā II, 318).

Avots: EH I, 713

laĩmêt [li. laimė´ti "gewinnen"], - ẽju,

1) tr., beglücken, Glück spenden:
Laime gāja laimē̦dama (Var.: laimuodama) BW. 9213;

2) instr., Glück haben, [glücken
Für. I]: būtu mani nē̦muši, būtu laimējuši BW. 1603, 1. ak dieviņ, nu es biju laimējuse (Var.: nu es e̦smu laimējusēs, nu man bij laimējies) BW. 22873. Refl. - tiês, glücken, gelingen: kam druoša sirds, tam laimējas. man ne˙kas nelaimējas. kaķītim laimējas palīti nuoķert RKr. XVII, 8. Subst. laĩmêšanâs, das Gelingen.

Avots: ME II, 409

laumêt, - ẽju, hexen [Gold.]: Laumas lielās piektdienas rītā vazājuoties uotra saimnieka ganībās ar baltu piena slauceni uz ruokas un lasuot pa ganībām sakaltušus guovs ķe̦pu gabaliņus, kuŗus sakrājuot slaucenē priekšdienām, kad ies svešā kūtī laumēt LP. V, 1.

Avots: ME II, 429

‡ lìesmêt ^2, -ēju Auleja, = lìesmuôt.

Avots: EH I, 757

limêt: auch Nordwestkurland n. Baar in seinetn Exemplar von. U., Iw. (auch ohne Präfix).

Avots: EH I, 742

limêt, -ẽju, wohl nur in der Zstz. mit iz-, verrenken; verrenkt werden. Zu limt.

Avots: ME II, 470

lĩmêt, -ẽju, lĩmât, -ãju, tr., leimen: krē̦slus, dēļus.

Avots: ME II, 489

‡ *II līmêt, zu erschliessen aus pìelīmêt I.

Avots: EH I, 750

‡ lìmē̦tans ² Meselau, = lĩme̦ns.

Avots: EH I, 750

[līmē̦tē̦ns (?) Bers., = lĩme̦ns: stuops ir līmē̦tē̦ns; nach einer anderen Person aus Bers. lĩme̦te̦ns.]

Avots: ME II, 489

lĩmê̦tns, [lìme̦tns Lis.], = lĩme̦ns: [divi līme̦tnas glāzes Lis.] līme̦tnā e̦ze̦rmalā Egl. A. XV, 257. šiem sapņiem trūks līme̦tnās laimes spārnu un tvīkuma Stari I, 299. In Ost - Livl. besond. gebrächlich das Adverb līmetni, līmeten Spr.: tad ielēja uz buteles vienu mē̦ru. līmetni pilnu, glāzītē Aps. sirds mana - līmetni pārpildīts trauks Egl.

Avots: ME II, 489

luõmêt, -ẽju, Denom. zu luõms,

1) einkreisen, ein Stück Wald durchtreiben
Salis n. U.;

2) glücken:
šuoreiz neluomēja Druw.

Avots: ME II, 527

lumêt, -u, -ẽju U., Biel. I, 438, =ļum(d)êt 1; [lumêt"kļūdīties": kâ lumēja, tâ pakrita Segewold].

Avots: ME II, 512

ļumêt,

1): auch AP., Warkl.; guovis bij tik tre̦knas, ka ļumēja vien Frauenb.

Avots: EH I, 774

ļumêt, s. ļum̂dêt ^2.

Avots: ME II, 543

mãkuôņmètelis ,* der Wolkenmantel (des Donnergottes): mākuoņmēteli tam me̦lnuo vējš... izplēta Asp.

Avots: ME II, 580

mēt U., [mẽt (Treiden), prs. meju Jürg.), für mìet: [mej mietu tīruma malā! Jürg.].

Avots: ME II, 621

mêt [auch Lis., Arrasch, Kr.], mêju, intr., blöken, meckern: āzis, kaza mēj Bers., Lub. aita mēj Etn. II, 51. [Vgl. ai. mimāti "blökt", gr. μηχάομαι "meckere, blöke."]

Avots: ME II, 621

‡ mê̦tala ² AP., krũžu m. ebenda, vācu m. ebenda, Pflanzennamen.

Avots: EH I, 810

mẽ̦tara,

1): auch Frauenb., Perkunen: nevaid uogu mē̦tariņu BW. 12189 var.;

2): nuo tām upes mē̦tarām BW. 8397 ¹ .

Avots: EH I, 810

mē̦tars (unter mẽ̦tara): "BW. 590" ME. II, 621 zu ersetzen durch "BW. 590, 2; 8397 ¹ var.".

Avots: EH I, 810

mẽ̦tât: "мотать" (mit è̦ ² ) Pilda; vagas m.,

a) nach dem Pflügen mit einer Schaufel die hineingeschüttete Erde aus den Furchen werfen
Siuxt;

b) die Wasserfurchen im Saatfelde an den zum Graben auslaufenden Enden durchstechen, auswerfen
Diet. - mẽ̦tāt, auf gewisse Art Zauberei treibend, die Ursache einer Krankheit ergründen Salis: kad mẽ̦tātājs mē̦tā, tad viņš skaita peršu nuo krustbē̦du dziesmām; krustzuobu atslē̦ga jāliek bībelē; viņam tāda zināšana, kâ tā atslē̦ga krīt. - m. linus (laižuot paisāmā mašīnā) Lubn. n. FBR. XVII, 138. mē̦tāt, trakeln - auch Frauenb., bewerfen, überwendlich nähen - auch Auleja, "viegli šūt" AP.: m. vìles. pē̦das m., die Spur (zu) verwischen (suchen) Auleja: panāksni mē̦tā pē̦das: sakās pa vienu ceļu, a (= bet) nuobrauc pa uotru, kab neiegādātu. Refl. -tiês, ‡

2) einander (zu-, be)werfen:
m. ar sniegu Dunika; ‡

3) freqn. zu mestiês 3, sich wiederholt einstellen (von einer Krankheit)
Orellen; re̦sns m., dick werden, sich abmästen Saikava; ‡

4) sich herumtreiben:
čigāni mē̦tājas vēl te˙pat Salis. tad jau dorši mē̦tājas pa re̦tam ebenda. - Subst. mẽ̦tâtãjs: vagu mē̦tātāja BW. 2665, 2. mēs e̦sam tik trīs (sc.: kartupeļu) mē̦tātāji Janš. Dzimtene V, 318. sāka mesties auguoņi. nu gāja pie mē̦tātāja (Zauberer) Salis n. FBR. XV, 77.

Avots: EH I, 810

[me̦tât, -ãju Sauken "= mẽ̦tât".]

Avots: ME II, 606

mẽ̦tât [slav. -mětati], -ãju, [me̦tāt geschr. mettaht) Für.], tr., fortgesetzt werfen, hin- und herwerfen [abwechselnd mit beiden Händen werfen (z. B. Flachs od. Getreide in die Maschine) Welonen, Baltinov]: tur ēda mūlīte, brīžiem asti mē̦tādama MWM. X, 4. dzīvē viņš bij diezgan mē̦tāts un mācīts A. XXI, 352. viņš mē̦tāja ar gruožu līkumu zirgam pa muguru A. līdaciņa... aizne̦s manu vainadziņu burbulīšus mē̦tādama BW. 13595, 23. starp kalniem straume te̦k, līkumiņu mē̦tādama Tr. VI, 267. gāju ceļu dziedādama, par galviņu mē̦tādama visas ļaužu valuodiņas BW. 8444. ķēniņš jau aplinkus mē̦tā vārdus LP. V, 323. citi tikai pusvārdus savā starpā mē̦tāja Neik.; labību mē̦tāt, mit Bechern spielen U. rausta stangu iemauktiņus, mē̦tā (schmettert) manu līgaviņu BW. 4515. mē̦tāt bedeutet auch das zauberische Antun eines Übels, das mē̦tāšana genannt wird Neik. n. U. asas bultas ievainuotus luocekļus nedziedinās ne mē̦tājumi, ne vārduojumi Aus.; [hähend bewerfen (trakeln) Borchow, Welonen]: svārkiem puogu caurumi jāmē̦tā, müssen getrakelt, genäht werden Duomas III, 2. Refl. -tiês, sich umherwerfen, sich wälzen: Sprw. mē̦tājas kâ ve̦ca nauda. grāmatas mē̦tājas apkārt. viena ruoka viņam mē̦tājas pa gaisu. meita sāk raustīties un mē̦tāties pa gultu LP. V, 261. Subst. mẽ̦tãjums, das Hin- und Hergeworfene, Geworfelte; mẽ̦tâšana, wiederholtes Werfen, Schleudern, Zaubern; mẽ̦tâtãjs, der Worfeler, Verschleuderer, Zauberer U. - Nebst li. mė´tau "werfe fortgesetzt" zu mest.

Avots: ME II, 621, 622

‡ mèteļē̦ks ² Kaltenbr., Deminutivform zu mètelis, der Mantel.

Avots: EH I, 810

mètelis: auch AP., C., Ermes, Serbig., Wenden, Windau, (mit ê ² ) Ruj., (mit ẽ ) Behnen, ‡

2) ein Mantel mit bis zur Hälfte reichendem Futter
(neben meñtelis "Mantel") Seyershof: vasaras menteļiem vīriešiem līdz pusei ielika uoderi; tuos sauca mēteļus; sieviešiem tādu mēteļu nebij; ‡

3) kuoka m., der Sarg
Janš. Dzimtene IV, 173; ‡

4) Schimpfname für jem., der sich langsam zu bewegen pflegt
Linden in Kurl.: ak tu m. tāds, vai tu vilksies ātrāk!

Avots: EH I, 810

mètelis [auch Wolm., Trik., Jürg., Arrasch, N. - Peb., mẽtelis ² Lautb., Bauske, mêtêlis ² Dunika, mẽtelis Tr.], Demin. auch mēteļuks U. b., der Mantel: pie pupuru ce̦purītes vajag skuju mētelīša (Var.: mēteliņa) BW. 30557. rudens, ziemas, vasaras mētelis. Herbst-, Winter-, Sommermantel. [Aus aruss. мятель

Avots: ME II, 622

mèteļķẽķis, die Küche mit dem Mantelschornstein; auch micesķẽķis genannt Salis.

Avots: ME II, 622

‡ mêteļš ² AP., loc. s. mēteļā BW. 913 var., Demin. mèteliņš ² Lös., = mètelis.

Avots: EH I, 810

mēteļuks (unter mètelis): auch Sonnaxt (mit è ² ); ve̦cās mātes m. Jauns. Mana dzīves 31.

Avots: EH I, 810

mē̦te̦ra (unter mẽ̦tra): Demin. mẽteriņas (neben mē̦tras) Frauenb. a. Fil. mat. 77: te nav uogu mēteriņu BW. 12189 var.

Avots: EH I, 810

mẽ̦tara Ahs., [Līn.], mē̦te̦ra, auch mē̦tars BW. 590,

1) die Staude:
rāceņu mē̦tari LP. VI, 775;

2) die Minze (mentha).
Vgl. mẽ̦tra, mātara.

Avots: ME II, 621

[mēteres, n. U. wohl gleichbed. mit mẽ̦tras.]

Avots: ME II, 622

mẽ̦tra: auch C., Lemb., Roop, Wenden, Windau, (mit è̦ ) Serbig., (mit ê̦ ² ) Selg., acc. s. mētri Nötk.,

1): auch (mit ẽ̦ ) Zögenhof, (mit ê̦ ²⁾ N.-Peb., Ramkau, Selg.; aukstā m., = saltā m.: brandvīns, sataisīts ar aukstajām mē̦trām Janš. Bandavā I, 78; īstā m., callistephus chinensis Oknist; kaķa m., mentha arvensis Auleja; saltā m.,

a) mentha piperita Meiran, Oknist;

b) mentha arvensis Auleja; sievu m., ‡

b) elsholzia patrini Oknist; suņa m., mentha arvensis Oknist, Saikava;

2): zemeņu mētriņai BW. 7843, 3.

Avots: EH I, 810

mẽ̦tra [auch Salis, Ruj., Serbigal, AP., mè̦tra PS.],

1) Minze (mentha)
[bei U. auch ein plur. mētri]; bišu m., Zitronenmelisse (melissa officinalis); cūku, lauku, zaķu m., Ackerminze (mentha arvensis) RKr. II, 174; kaķu (sievu) m., Katzenminze (nepeta cataria); krūzu m., Krausenminze (mentha crispa); mātes m., Moosauge, Porzellanblume (pyrola uniflora) RKr. II, 76; palejas od. blusu m., mentha pulegium Peņģ.; sievu m., Salbei (salvia pratensis) RKr. II, 77; ūdens, valka m., Wasser-, Bachminze (mentha aquatica) Sassm., Etn. II, 10; Vāczemes m., Balsamkraut, Frauenminze (tanacetum balsamita) RKr. II, 79;

2) die Staude, der Blätterstengel, hauptsächlich von allen vaccinium-Arten
[Erlaa], z. B. brūkleņu, dzērveņu, melleņu mē̦tras; auch zemeņu mē̦tras;

3) mē̦trām, insel-, schichtweise:
tur tie mieži, krūmi ieiet tādām mē̦trām Etn. IV, 146. [In der Bed. 1 nebst li. mėtros "Krauseminze" Bezzenberger Lit. Forsch. 141, mėtra Klaip. 34, Lit. Mitt. II, 135 und mėtà jedenfalls auf r. мята "Minze" beruhend; in der Bed. 2 ist vielleicht die Nebenform mãtara älter (zum ā > ē, s. Mē̦traine), und in diesem Fall gehört mẽ̦tra

2 vielleicht zu māte "Mutter",
vgl. z. B. ksl. matica "Weinstock" (aus mē̦tra

2 würde dann das r von mē̦tra

1 stammen).]

Avots: ME II, 622

[Mẽ̦traine, ein wohl in Studentenkreisen entstandener Name für das an der Mẽ̦tra (am Embach) gelegene Dorpat (sonst Tẽ̦rbata genannt). Mẽ̦tra scheint eine Übersetzung des estn. Ema - jõgi ("Mutterbach") zu sein und gehort in diesem Fall zu le. mãte; ein ē aus ā findet man auch in ẽ̦murs, brē̦ga, krētiņš. Das vorauszusetzende ā findet sich noch in Mãtra, wie um Ruj. der Pernaufluss genannt wird.]

Avots: ME II, 622

mẽ̦traîns: mẽ̦trens Wainsel n. FBR. XIV, 84.

Avots: EH I, 810

mẽ̦traîns, voller Stauden, Blätterstengel, Minzen: zieduoša, mē̦traina leja Latv.

Avots: ME II, 622

mẽ̦trãjs:

auch Gr:-Buschh. n. FBR. XII, 72; loc. s. mē̦trājā ("?") BW. 13441, 1 var.; Plur. mē̦trāji - auch (mit è̦ ² ) Lubn. n. FBR. XVII, 125, Oknist n. FBR. XV, 174, Heidenfeld: melnīcu m. Kaltenbr.

Avots: EH I, 810

mẽ̦trãjs RKr. XVII, 24, ein Staudenkomplex; mẽ̦trāji, Stauden, Blätterstengel Konv. ² 2322: silā man dze̦ltas auga, pasilā mē̦trājiņi BW. 30669.

Avots: ME II, 622

mētri (unter mẽ̦tra): auch (Krauseminze) Lng.

Avots: EH I, 810

mētris, ein Schwachsinniger, Schwächling Freiziņ.

Avots: ME II, 622

mētruôtiês: vgl. dazu Augstkalns FBR. XVIII, 195.

Avots: EH I, 810

mētruôtiês, sich mit einer unnützen Arbeit abgeben Freiziņ.

Avots: ME II, 622

mêtrs ² : etwa zu li. mė´tra "pamė´kla, Gespenst" Tiž. I, 402?

Avots: EH I, 810

mêtrs ^2, ein Schimpfwort Karls.

Avots: ME II, 622

mè̦ts ² [Warkh., Bewurf (beim Nähen, das nomen acti zu apmẽ̦tât

2]: kre̦klu šuvu,... kamē̦r mē̦tu apmē̦tāt BW. 1343 (aus Lubn.).

Avots: ME II, 622

mètuļuks Bers., Lub., eine Art Deminutiv zu mètelis.

Avots: ME II, 622

mulmêt, ‡

3) mit vollem Munde (unbeholfen) essen
Sakstagals; ‡

4) rauchen (pīpēt) Ronneb. (mit ulˆ ).

Avots: EH I, 831

mulmêt,

1) stammeln
Elv., L.;

2) murmeln
Mat. [Vgl. Le. Gr. § 125.]

Avots: ME II, 665

mur̂mêt: auch (mit ur̂ ² ) Dunika; dzirdēja, ka āliņģī kaut kas murm Pas. XI, 269.

Avots: EH I, 834

mur̂mêt (li. murmėti "murren"), -ẽju, intr., ["leise reden" Warkl.]; stammeln, murmeln Smilt.: [tas murmē̦dams vien nuogāja pruojām Pas. II, 178 aus O. - Bartau].

Avots: ME II, 670

nùobrammêt, durchelten, durchschimpfen Spr.

Avots: ME II, 764

nùobrimmêt, durchchelten, durchschimpfen Spr.

Avots: ME II, 765

nùodrimêt [Druw.,

1) erdröhnen, erschallen:
zeme nuodrimēja Lis.] viņš nuodrimēja Zalkt. I, 103. [ūdens nuodrim, kad iesviežam akmeni N. - Peb.;

2) "abwalzen":
nuodrimēt zemi Bauske].

Avots: ME II, 776, 777

nùodrũmêtiês, sich trüben Gedanken hingeben, hinbrüten: viņš nuodrūmējies sēž uz trijkāja RA.

Avots: ME II, 777

‡ nùodumêt PV., sich mit dünnem Nebel bedecken.

Avots: EH II, 41

‡ nùogaumêt, merken, wahrnehmen: paši ievē̦ruos un nuogaumēs, ka viņi uotram nevar piešķirt puostu Bergm. Saņ. spr. māc, 1795, S. 192.

Avots: EH II, 45

nùoģīmêt, tr., abkonterfeien, abmalen, abzeichnen Spr., Refl. - tiês, sich photographieren, abkonterfeien (lassen) Spr., Subst. nùoģīmẽjums, das Abbild, die Photographie, das Portrait: tagadēju laiku etnografija izrāda šuo laiku tautas dzīvē nuoģīmējmā Etn. IV, 135.

Avots: ME II, 790

nùogļiẽmêt, intr., verschleimen: siltā laikā gaļa ātri nuogļiemē Dond.

Avots: ME II, 785

‡ nùoglimêt Renzen, = nùoglĩmêt.

Avots: EH II, 46

[nùoglĩmêt, Ruj., glatt, schleimig werden.]

Avots: ME II, 785

nùoglumêt, ‡

2) glatt machen
Frauenb.: ceļš tagad tâ nuoglumē̦ts, ka ragavas pašas skrien.

Avots: EH II, 46

nùoglumêt, intr., verschleimen Spr., glatt werden: gaļa nuoglumējusi Paul., [PS.].

Avots: ME II, 785

‡ nuoķẽmêt, = nùobaduôtiês Lems.: guovis nuoķēmējušas; "nuonīkt, apnikt" Trik.: cauru dienu viņš nuoķēmējis var sēdēt upmalā.

Avots: EH II, 59

nùoķem̃mêt, tr.,

1) abkämmen:
nuoķemmēju sev galviņu BW. 14088, 2;

2) aufessen:
šie nuoķemmē visu MWM. X, 592. [zirgi visas auzas smuki nuoķemmēja U. (unter ķemmēt).]

Avots: ME II, 805

[nùoklemêt, "eine Zeitlang) vertreibens warten" Geistershof.]

Avots: ME II, 798

nùoklēmêt,

1) "nuonīkt" Neu - Bilskenshof: lini nuoklēmējuši Smilt;

2) (mit "ẽ") "mit Leim beschmieren"
Autz; bekleben Grünh., Hofzumberge(mit ẽ), Sauken.]

Avots: ME II, 798

[nùokļemêt Etn. I, 33 (aus Lenši), = nùoklēpêt: mieži tâ nuokļemējuši; nezin, kâ tuos varēs nuopļaut; "sich mit dickem Schleim beziehen" Kursiten.]

Avots: ME II, 799

‡ II nùokļemêt Nötk. "steidzīgi nuo priekšas nuoēst (lai uotrs nadabū)".

Avots: EH II, 54

‡ nuokļẽmêt Orellen "verkommen; überreif werden": visa labība nuokļēmējuse. Vgl. nuokļemêt.

Avots: EH II, 54

‡ nùokļimêt "eine Zeitlang stehen" Stockm. n. Balt. Zemk. piel. 1884, S. 223.

Avots: EH II, 54

nùoklizmêtiês, fehlgehen, misslingen: sējējam gan e̦suot drusku nuoklizmējies LP.

Avots: ME II, 798

nùokļūmêtiês,

[1) sich versehen, einen Fehtritt begehen
Wid.];

2) kränkeln; sich verzehren; im Kriege umkommen
Ruj. n. U.

Avots: ME II, 799

nùokrãmêt, Refl. -tiês,

1): auch Strasden; ‡

2) sich mit häuslichen Arbeiten abplackern
Salis: nuokrāmējies kâ suns.

Avots: EH II, 55

nùokrãmêt, tr., ab -, wegkramen, weglen: ēdienus, lietas. Refl. -tiês, pfuscherhaft gereten, verderben: maize ce̦puot nuokrâmējusies ² Dond., Sassm.

Avots: ME II, 801

nùolaumêt, tr., behexen: nuo nuolaumē̦tām guovīm izslaucuot zilganu ūdeni LP. V, 1.

Avots: ME II, 808

nùomẽ̦tât, ‡

3) "mē̦tājuot nuovārtīt" Frauenb.: grāmatiņa tāda nuome̦tāta. Refl. -tiês: ja es nesalasu, tad tavas lielas tâ ir nuomē̦tājas pa ceļa virsu Saikava. nazis būs te˙pat kaut kur nuome̦tājies (pazudis) Orellen. viņš te kādu nedēļu nuomē̦tājās (nuodzīvuoja bez darba) Seyershof. ar tavu glupuo rīkuošanu ešu nuomē̦tājies uz vienu un uotru pusi un ni˙kā neešu padarījis Saikava.

Avots: EH II, 68

nùomẽ̦tât, tr., freqn. zu nùomest,

1) wiederholt hinwegwerfen:
šur tur nuomē̦tājuši spriguļus LP. V, 116; nuomē̦tāt ar akmiņiem, steiningen. nuomē̦tāt ruokām, mit den Händen fuchteln Dok. A.;

2) den Ort ausfinden, wo einem ein Übel angetan worden
U. Refl. - tiês, sich umherwerfen, sich umhertreiben: drēbes nuomē̦tājušās pa pabeņķēm. tāds plencis pa kruogu vien vairāk nuomē̦tājās MWM. VII, 801.

Avots: ME II, 819

nùoplēmêt,

3): auch Dricēni, Welonen.

Avots: EH II, 76

nùoplēmêt,

1) [sich überziehen?]:
viņai gaiduot nuoplēm visas acis. acis nuoplēmējušas gaiduot Kaugershof;

[2) verglimmen Gramsden;

3) "sich mit einem Häutchen bedecken (von Flüssigkeiten)"
Kursiten;

4) "sich lagern (vom Getreide)":
labība nuoplēmējusi N.-Peb.]

Avots: ME II, 830

nùorũmêt, tr., wegräumen, beiseite stellen, in Ordnung bringen, [unterbringen]: lietas. Refl. -tiês, sich placieren, seinen Platz einnehmen, untergebracht werden: ve̦cais krāms bij nuorūmējies pie malas Aps.

Avots: ME II, 842

[nùosaimêt, schlecht wirtschaftend herunterbringen: n. māju uz leju Lis.]

Avots: ME II, 843

‡ I nùošķērmêt Sawensee "schielend abspicken (abschauen)": n. nuo otra visus uzde̦vumus.

Avots: EH II, 95

‡ II nuošķērmẽt Ruhental, Perfektivform zu šķẽrmêt I: putra var n.

Avots: EH II, 95

[nùoskumēt L., bekümmern.]

Avots: ME II, 850

nùošķũmêt, tr., abschäumen.

Avots: ME II, 867

nùoslemêt AP.,

[1) sich beschmieren, sich besudeln
Jürg.]: nuobridusēs, nuoslemējuse, tâ ka nuo viņas tuvuma aiz˙vien izvairās Austr. ej nuoslemējis kâ sunītis Vēr. II, 523. nuo saules līdz saulei ej nuoslemējis Austr. [dzīve bija nuogājusēs, nuoslemējusi, ka ne varēja gan˙drīz ne acu pacelt Austriņš Nuopūtas vējā 117, nuoslemējusi gaitniece Austriņš M. Z. 107;

2) "velti nuostaigāties" Ronneb., Ar.;

3) "sich mit einer schweren und unsauberen Arbeit abplagen"
Ar.;

4) "nuoslinkuot" Lös.; "an einer nutzlosen Arbeit (die Zeit) vertrödeln"
Kalz.]

Avots: ME II, 851, 852

nùoslimêt, erkranken (vom Vieh) Spr.

Avots: ME II, 852

nùosluomêt,

1) [(mit uõ) Arrasch, N.Peb.], tr., durchpeitschen;

2) (nichtganz ehrlich) entwenden;

3) abfassen:
pie me̦liem.

Avots: ME II, 853

nùostemêt, ‡

2) tr., besudeln
Lubn.: bē̦rns nuostemē priekšautiņu.

Avots: EH II, 91

nùostemêt, sich besudeln, beschmutzen Spr., [Kokn.]: pats dzīvuo pa māju nuostemējis Balss.

Avots: ME II, 859

‡ nuosūmêt "geliehenes Geld unterschlagen" Kand. n. U. (unter "sūmēt"). Vgl. nùozũmêt.

Avots: EH II, 93

nùotāmêt, = nuovē̦ruot: vai tu vari nuotāmēt, ka nuo viņa dzīves kas labs sagaidāms? Druw. nuotāmē nu, kuds būs rītu laiks! Etn. II, 161.

Avots: ME II, 873

[I nùotemêt Kursiten "nuotēmêt 2, nuomērķēt, pielāguot".]

Avots: ME II, 873

II nùotemêt,

[1) "beschmutzen":
n. drēbes Dricē̦ni, Biržgalis u. a.;

2) "sich beschmutzen"
Kreuzb.): viņš nuobradājies pa dubļiem un nuotemējis MWM. X, 889. [nuotemējis priekšauts N.-Schwanb.] izvilka nuo pagultes nuotemējušu gruozu A. XVIII, 497;

[3) "(das Vorgesetzte) ganz aufessen"
Vank.].

Avots: ME II, 873

nùotēmêt,

1): iedurt savu šķē̦pu ņuotē̦mē̦tā sirdī Vindedze 85; sich eine gewisse Ansicht bilden:
nuotēmē, ka ābelnīciņa palīdz Pas. VI, 183.

Avots: EH II, 100

nùotēmêt, tr.,

1) ins Auge fassen, wahrnehmen, bemerken, entnehmen:
labi nuotēmēju caurumu Vīt. var iz viņa seja nuotēmēt, ka viņš ir nuopietnīgs cilvē̦ks Līv. viņai vajadzēja nuo sāniem nuotēmēt un uzķert viņa seja izskatu A. XII, 810;

[2) abzielen
N.-Peb., Kalz., Sessw.: viņš pieturēja arī bultu un tad, labi nuotēmējis, laida vaļā Valdis Stabur. b. 129. dārznieks, labi nuotēmējis, sper jau arī že̦bē̦rklu... ādenī ib. 162].

Avots: ME II, 874

[nùotemêtiês "sich erhängen (pakārties)" (?) Warkl.]

Avots: ME II, 873

[nùotemmêt,

1) austrinken:
nuotemmējis visu alu viens pats Lis.;

2) nùotem̃mêt Sessau, Irmelau, Pampeln "= nùotēmêt 2".]

Avots: ME II, 873

‡ II nuotem̃mêt,

1) abstimmen:
sievas ar vīriem pātaruos nevar un nevar n. balsus kuopā Frauenb.;

2) = nùotèikt 1 Pampeln.

Avots: EH II, 100

‡ nùotolmêt "nuomērķēt, nuoduomāt, nuovē̦ruot" Meiran.

Avots: EH II, 101

nùozìmêt,

2): pa nuozīmē̦tuo (bezeichnet)
te̦ku Pas. VIII, 239.

Avots: EH II, 109

nùozìmêt, tr.,

1) abzeichnen:
kuoku. puodnieki, kâ tie nuozīmē̦ti uz karaļu kapeņu sienām... Antrop. II, 91;

2) bedeuten, bezeichnen:
kuo nuozīmē šis vārds? citi teikuši, ka tāds laiks nenuozīmējuot labu LP. II, 83. Refl. -tiês, sich abzeichnen.

Avots: ME II, 891

‡ nùozuomêt,

1) (geliehenes Geld) unterschlagen
U. (unter zūmēt);

2) aufessen
Lemb., Zögenhof (mit uõ), Peb.: n. ve̦se̦lu sivē̦nu.

Avots: EH II, 109

nùozũmêt,

2): auch Blieden, Frauenb., Kand.

Avots: EH II, 109

nùozũmêt, tr.,

1) abmurksen, umbringen (namentlich vom Kindermorde)
Kand.: meita bē̦rnu nuozūmēja Etn. IV, 161. ve̦cuos laikuos še tikušas meitas suodītas, kas savus bē̦rnus nuozūmē jušas JR. III, 4;

2) [nùozũmât um Libau u. Hasenpot], unterschlagen (z. B. geliehenes Geld), entziehen (von der Gage)
[Dond.]: viņš manu naudu nuozūmēja Lin. [mums paziņuojums nav piesūtīts, - kungi tuo tīšu nuozūmējuši, lai mēs par visu tuo ne˙kā nezinātu Janš. Dzimtene ² II, 431;

3) ableugnen
Biel. n. U.]

Avots: ME II, 892

‡ pabuõmêt AP., ein wenig buõmêt ‡ 2. nach varêt auch etwa gleichbedeutend mit dem verbum simplex: kad daudz knišu ap zirgiem, tad jau reizēm ne˙maz nevar p.

Avots: EH II, 123

pabram̃mêt,

[1) ein wenig poltern od. scheiten
Talsen;

2) verprassen:
p. savu naudu Nigr.;

3) "eine Weile lustig (im Kruge) aufleben"
Bauske]. Refl. -tiês, ein wenig bramarbasieren, poltern: vēl pabrammējušies panāksnieki aizbrauca BW. III, 1, 45.

Avots: ME III, 9

‡ paduomêt* raten (Rat geben): mācītāji paduomēja ... puišiem iepazīties ar līgavām Jürgens 10.

Avots: EH II, 129

‡ padrũzmêtiês, ein wenig drũzmêtiês: ja zemnieks muižā ... padrūzmējās Jürgens 131.

Avots: EH II, 128

‡ pakāmêt,

1) ein wenig (eine Zeitlang) hungern
C., Schwitten (mit ã): pakāmējis ve̦se̦lu dienu;

2) etwas mager werden, abmagern
Heidenfeld: pakāmējis nuo sliktas uzturas. Refl. -tiês, = ‡ pakāmêt 1 C., Schwitten (mit ã): likt aiz atslē̦gas, lai pakāmējas.

Avots: EH II, 141

‡ paķir̃mêt Dunika, eine Weile vergebens warten: visu priekšpusdienu e̦smu jau gaidījis; varu p. vēl kādu stundu.

Avots: EH II, 147

palaĩmêtiês, glücken, gelingen: pirmais grābis raganu aiz matiem, bet nepalaimējies LP. V, 2.

Avots: ME III, 55

[pamẽ̦tât (slav. pomětati), eine Weile (Getreide) worfeln: p. labību N.-Peb. Refl. -tiês,

1) eine Weile
mē̦tât (intr.): bē̦rni pamē̦tājās ar akmeņiem un aizskrēja;

2) sich eine Weile umhertreiben:
pamē̦tājies vienā kruoga, aizgāja uz uotru Ruj.]

Avots: ME III, 70

‡ paprùomêt ² Linden in Kurl., = papruõvêt, (ein wenig) probieren, versuchen.

Avots: EH XIII, 164

pãrbram̃mêt, tr., chschelten: [laid viņš mūsu vājas ticības dēļ mums pārbrammē Manz. Post. I, 190].

Avots: ME III, 151

pãrķem̃mêt, ‡

2) "atkārtuot dzijas vērpšanu ķemmē" Seyershof: ieķemmēju audaklu, bet neaužas; būs jāpārķemmē.

Avots: EH XIII, 204

pãrķem̃mêt, tr., überkämmen: matus Stari I, 179.

Avots: ME III, 162

pãrkrãmêt, tr., umkramen: mantas, lietas.

Avots: ME III, 161

‡ pãrlĩmêt M. 373, überleimen.

Avots: EH XIII, 205

‡ pãrmẽ̦tât, über etwas hinwerfen: kad kaņepju galviņas seŗ uz ārdiem, tad tik tâ viegli pārmē̦tā pa ārdiem AP.

Avots: EH XIII, 207

pãrzìmêt,

2): auch Segew.

Avots: EH XIII, 216

pãrzìmêt, tr.,

1) über-, durchzeichnen:
caurre̦dzamuo papīru uzsprauž zīmē jumam un pārzīmē līniju pēc līnijas Būvm.;

2) nicht erkennen, für einen anderen ansehen:
šis nu apmana gan, ka sieva pārzīmējuse LP. VI, 560;

[3) beischriftlichen Geldspenden (andere) übertreffen (mehr zeichnend):
ja tiktu... pārzīmē̦ts De̦glavs Rīga II, 1, 270.]

Avots: ME III, 188

‡ pašumêt Burtn., = pašumêtiês 1: man pašumēja kāja.

Avots: EH XIII, 180

patèmêt ² : patēmēsim (Var.: pazavērsim), cik zariņu vaiņagā Tdz. 47296, 1.

Avots: EH XIII, 182

[patèmêt ² Cibla, = paskatîtiês.]

Avots: ME III, 121

pìedumêt, piedumt, trübe werden: piedumējušas debesis Upītis Sieviete 213. laiks šuodien ir piedumis.

Avots: ME III, 246

pìeglemêt, ganz schleimig werden: luopiem mute pieglemējusi ar barību atlieku skābi. luopu sile pieglemējuse Sissegal.

Avots: ME III, 251

pìeglumêt, ganz schleimig werden: brūni zaļgana krāsā, kâ pieglumējušais Daugavas ūdens Duomas II, 1390.

Avots: ME III, 251

pìeķem̃mêt Spr.,

1) an-, drankämmen;

2) "нахватать(ся) съѣдобнаго."

Avots: ME III, 263

pìekrãmêt, vollpacken, vollkramen, verkramen: piekrāmē̦tajā istabā MWM. 189.

Avots: ME III, 259

pielaimēt, erwerben, gewinnen: neprecējies cilvē̦ks sev daudz bē̦rnu pielaimē, ja pabrīnas par cita bē̦rniem Planhof.

Avots: ME III, 264

pìelaumêt "?" : nuo pielaumē̦tām guovīm laumas slaucuot dzīvu kreimu LP. V, I.

Avots: ME III, 265

I pìelīmêt, s. pìelīvêt.

Avots: ME III, 268

II pielĩmēt, ankleben (tr.).

Avots: ME III, 268

pìemẽ̦tât,

1) wiederholt zu-, hinzuwerfen;

2) wiederholt vollwerfen:
žīda mati bij pa zemi piemē̦tāti Krišs Laksts 85. pa kaktiem un pe̦lavām piemē̦tāts šis un tas Kaudz. M. 21.

Avots: ME III, 272

pìerāmêt Spr., beschwichtigen, bändigen.

Avots: ME III, 284

pìesumêt, sich mit Algen od. Schleim bedecken N.-Peb., Wandsen: ve̦cas, piesumē: jušas laivas dibe̦nā Duomas II, 258.

Avots: ME III, 298

pìesvel˜mēt Dr., mit Hitze anfüllen: tâ pìesvelmējis istabu, ka var pērties Jürg.

Avots: ME III, 299

pìezìmêt,

1) hinzuzeichnen;

2) annotieren; bemerken;

3) vollzeichnen:
piezīmē̦ta papīra lapiņa Vēr. II, 1333.

Avots: ME III, 312

‡ pipurmē̦tra Strods Par. vōrdn. 141, die Pfefferminze.

Avots: EH XIII, 236

plammêt, prügeln, schlagen Etn. II, 129.

Avots: ME III, 318

*plēmêt, zu erschliessen aus nùoplēmêt.

Avots: ME III, 339

I pļumêtiês, durch Kot waten Wid.: rudenī ne˙maz nedabūja pļumēties (von einem trocknen Herbst gesagt) Biel. (aus Hofzumberge) n. U.

Avots: ME III, 372

II pļumêtiês, fortwährend (Unsinn) schwatzen Autz, Bauske n. U.

Avots: ME III, 372

prìekšzìmê̦tãjs, der Vorzeichner.

Avots: ME III, 398

pruõmêt Nitan, (mit ùo ² ) Spr., Bērzpils, Warkl, Meiran, Sessw., probieren; vgl. pruõvêt.

Avots: ME III, 400

‡ pusmètelis ² Kaltenbr., ein kurzer, wattierter Männermantel: mugurā ... pusmēteļi Janš. Dzimtene IV, 216.

Avots: EH II, 333

‡ pusmèteļuks ² Sonnaxt, ein kurzer, nicht einmal bis zu den Knien reichender Mantel.

Avots: EH II, 333

I ramêt, -ẽju,

1) s. ramît;

2) "(gefrorenen Boden) mit der Schaufel aufbrechen"
(?) Rothof.

Avots: ME III, 476

II ramêt: auch Salis.

Avots: EH II, 353

II ramêt, (Pfähle) eintreiben Dond.; aus d. rammen.

Avots: ME III, 476

I rãmêt, -ẽju, einrahmen.

Avots: ME III, 496

II rãmêt Lautb., = krãmêt (hieraus in livischem Munde entstanden?).

Avots: ME III, 496

‡ *III rāmêt, zu erschliessen aus pìerāmêt.

Avots: EH II, 361

rasmêtiês, gedeihen.

Avots: ME III, 479

remêtiês: auch Kerklingen n. BielU.

Avots: EH II, 365

remêtiês, = remdêtiês: sīva, barga dē̦lu mate, kur tu sevi remājies (Var.: remdesies, galēsies)? BW. 23387 var.

Avots: ME III, 510

‡ *rem̃mêt, zu erschliessen aus ‡ atrem̃mêt.

Avots: EH II, 365

rĩmêt, -ẽju, reimen; dichten.

Avots: ME III, 539

rũmet, ‡

2) "занимать мѣсто вещами, городить вещи" Spr. ‡ Subst. rũmê̦tājs, wer in Ordnung bringt
Seyershof: nāca brālis par rūmē̦tāju un palīdzēja iekrāmēt mantas istabās.

Avots: EH II, 388

rũmêt, -ẽju U., auch rūmît, -ĩju, tr., wegräumen, beiseite stellen, in Ordnung bringen: grieziet ceļu, rūmējiet! BW. 18454. škirat ceļu, rūmījat, dravenieka meitu ve̦d! 18473. ej pa˙priekšu mātes brāli, rūmī tautu istabiņu! RKr. XVI, 179. Aus mnd. rūmen "räumen".

Avots: ME III, 570

*rum̃bêt (li. rumbė´ti "vernarben"), zu erschliessen aus sarumbêt und aprumbêt. Refl. rumbêtiês, verwachsen, verheilen Nigr.: kauls lūzuma vietā jau sāk rumbēties.

Avots: ME III, 558

sabuõmêt, ‡

2) "?": s. sìenu AP.

Avots: EH II, 399

sabuõmêt, (Gam) auf den Weberbaum bringen N.-Peb.

Avots: ME III, 600

sabram̃mêt, sabramêt U., Dr., tr., erschüttern Biel. n. U.; durchschelten: sabrammēju kumeliņu BW. 32190, 1. Sebris vecenīti tâ sabramēja, ka šī vairs nezināja, kuo teikt, kuo neteikt A. v. J. 1898, S. 365.

Avots: ME III, 596

sademêt, sich stark erkälten: gluži slims sademējis Etn. III, 162.

Avots: ME II, 609

sadrausmêt, tr., erschrecken, in Angste jagen: tās arī mani sākuot sadrausmēja Vēr. It, 793.

Avots: ME III, 612

sadrimêt Druw. "duobji nuodrebēt, nuodunēt": viss pagalms sadrimēja smagajai kastei nuokrītuot nuo ratiem.

Avots: ME III, 613

sadrūmêtiês, ‡

2) = sadrūmt: vēl vairāk sanīcis un sadrūmējies A. Upītis Laikmetu griežos II, 206.

Avots: EH XVI, 404

sadrūmêtiês Nigr., erschrecken (intr.).

Avots: ME III, 614

sadrũzmêtiês, sich zusammendrängen : pilsētnieki . . . sadrūzmējās ap kuģi LP. IV, 112. mākuoņi sadrūzmējušies vairāk tâ uz debess malu Saul. I, 96. luktuŗu ugunis bij sadrūzmējušās daudzkrāsainā grupā D. Goŗkijs 43.

Avots: ME III, 615

‡ sadumêt, dunstig, trübe werden Golg.: laiks sadumējis (= apmācies); "ve̦cuma smaku piejemt" Lubn., N.-Schwanb.: milti sadumējuši; putra pa˙visam sadumējusi ("kļuvusi bieza, drusku ieskābusi") Golg., Jürg., Lemb., Sessw.

Avots: EH XVI, 405

saglemêt Gr.- Buschhof, Kreuzb., Kl., Wandsen, Salis, Wolmarshof, = saglemt.

Avots: ME II, 626

‡ sagliemêt, = saglietêt, saglumêt: zeme sagliemējuse nuo slapņuma Warkl. nuo grāvja malām ... sūcās ārā rāva. dažādi lipīgi sagliemējumi Sārts Daugava 1934, S. 685.

Avots: EH XVI, 408

saglumêt: vārīti zirņi saglum, kad ilgi stāv Ramkau. tīkls saglum ūdenī Austriņš Raksti V, 254.

Avots: EH XVI, 409

saglumêt Mar., Schwanb., saglumt, intr., sich ganz mit Schleim beziehen, schleimig, glatt werden: saglumējis dīķis Stari III, 187. akmeņi guļ zaļi, saglumējuši I, 326. sēnis saglumējušas Lis. saglumējušuo, tre̦knuo speķi De̦glavs Rīga II, 1, 16. linu lauki jānuorauj laikā, lai nesaglumē, neizsarkst un nesapūst uz tīruma Vīt. 10. - vārduos lasītuos, kas saglumst sirdī· MWM. X, 196.

Avots: ME II, 626

I sagumêt,

1): nuo krūmiem izlīda sagumējis cilvē̦ks A. Upītis Pirmā nakts 450; ‡

2) zerknillen
(?) Mesoten.

Avots: EH XVI, 411

I sagumêt, N.-Peb. = sagumt: Milda gāja sagumējuse, kājas gurde̦ni vilkdama Duomas III, 791; in die Erde versinken : sagumējusi pirtiņa Gr: Buschhof.

Avots: ME II, 632

II sagumêt "schlecht werden (von Speisen)" Vank., Schujen; "sabiezēt" Rugāji.

Avots: ME II, 632

saimêt: kur gan vēl atrastu labākus saimē̦tājus Aps. Raksti I2, 160.

Avots: EH XVI, 412

saimêt, s. saimuôt.

Avots: ME II, 635

sakamêt, intr., verschimmeln; "ieskābt" Neu-Rosen.

Avots: ME II, 644

sakāmêt: vīns, alus sakāmējis Diet. (cilvē̦ks) ve̦cs un sakāmējis Pas. XIV, 121.

Avots: EH XVI, 416

sakāmêt, intr., "sapelēt un sacietēt" Mar., verderben (von Speisen), alt, sauer, schimmelig werden, einen schlechten Nebengeschmack bekommen: sakāmējis piens Lis., U. gaļa ir sakāmējusi Plm. milti sakāmējuši ebenda.

Avots: ME II, 647

saķem̃mêt, tr.,

1) glattkämmem; fertigkämmen:
matus. viņi jau galvas bij saķemmējuši Vēr. I, 1456;

2) (Garn) durch den Weberkamm ziehen
(perfektiv): tuo (= aude̦klu) tad uzbuomēja..., sanītīja, saķemmēja un sāka aust Kaudz. Ve̦cpiebalga 54. Refl. -tiês, sich kämmen (perfektiv): viņš saķemmējās Kleinb. st. 58.

Avots: ME II, 662

saķẽrmêt, sauer werden (von Speisen) U.; verkommen Salisb. n. U. saķērmējis, versäuert (auch versäuerten Sinnes) U.

Avots: ME II, 663

sakirmêt,

1) auch saķirmeņuôt Janš. Bandavā I, 147, zerfressen (von Würmern);

2) verfaulen
Dunika. saķirmējis, saķirmē̦ts Dr., (von Holzwürmern) zerfressen: durvis pa˙visam saķirmējušas Grobin.

Avots: ME II, 663

‡ saklam̃mêt Seyershof, zerschlagen: s. bļuodu.

Avots: EH XVI, 417

saklizmêt Wid., saklismêt U., in Unglück oder auch in Streit geraten Biel. n. U.

Avots: ME II, 650

sakramêt, hart werden: sakramējusi zeme Bers. Zu krams.

Avots: ME II, 654

sakrãmêt, ‡ Refl. -tiês, die Sachen zusammenkramen Dunika u. a.: visa diena jau pagājusi, un tu vēl neesi sakrāmējusies!

Avots: EH XVI, 419

sakrãmêt, tr., zusammenkramen, -legen, zurechtlegen: es sakrāmēju savas lietas A. XXI, 245. vīrs sakrāmē visu atpakaļ MWM. VIII, 790.

Avots: ME II, 654

sakremêt, intr., sich beim Trocknen zusammenziehen, faltig, runzlig werden: slapji zābaki, pastalas vęlāk sakremē Dond. n. RKr. XVII, 50.

Avots: ME II, 655

‡ salaumêt "?": visu salaumē̦tuo mantu Pas. XV, 360.

Avots: EH XVI, 424

salĩmêt: salīmē̦tu pijuolīti Tdz. 47286.

Avots: EH XVI, 426

salĩmêt, salīmât Dunika, tr., zu-, zusammenleimen.

Avots: ME II, 673

salumêtiês, s. salumt.

Avots: ME II, 677

samẽ̦tât, Refl. -tiês,

1): nuo tā kumeļa samē̦tājās liels zirgs Saikava. uz rudeni aita ir labi samē̦tājusies (sabaŗuojusies) ebenda. kad meitene sāks mē̦tāties (= blīst), tad sablīzīs un samē̦tāsies kâ liela svampa PV. pie laba saimnieka būdams, tu esi labi samē̦tājies Druw. n. RKr. XVII, 68; ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch gelegentlich hin und her geworfen werden od. unbeachtet liegen:
vairāk kâ nedēļu tev kurpes samē̦tājās pa ceļa virsu Saikava.

Avots: EH XVI, 430

samẽ̦tât, tr., (wiederholt) durcheinanderwerfen, hin und her werfen; "putināt kâ zirgs" Sassm. n. RKr. XVII, 50: krustām, šķē̦rsām samē̦tātiem... puķu kātiem Vēr. II, 3. saluoka uz... galda samē̦tātas avīzes Blaum. zirgs skriedams samē̦tāja stipri puisi Ahs., Sassm. n. RKr. XVII, 50. Refl. -tiês, auswachsen Erlaa: zirgs vēl ir jauns; kad samē̦tāsies, būs lielum liels.

Avots: ME II, 685

samur̂mêt ² Dunika, = samurkšêt: s. niekus.

Avots: ME II, 690

‡ sapom̃mêt Laidsen "sabrammēt".

Avots: EH XVI, 438

sarĩmêt RKr. VIII, 24, tr., zusammenreimen, -dichten.

Avots: ME II, 718

I sārmêt, -ẽju, Salis, Lems. n. U., Bielenstein Holzb. 440, sārmuôt Bielenstein l. c., Wid., die Wäsche in Lauge weichen U.

Avots: ME III, 806

II U,. sārmuôt U., = sar̂muôt; wohl mit kuronischem âr für ar̂.

Avots: ME III, 806

sarũmêt, tr., (Sachen) zurechtstellen, -schieben Spr.

Avots: ME III, 724

sasirmêt, sasirmuôt, intr., (vor Alter) ergrauen, grau (sirms) werden: sasirmējis (Var.: sasirmuojis, nuosirmuojis, nuove̦cuojis u. a.) tē̦va dē̦ls BW. 13041 var. sasirmējis uozuoliņš 13041, 10 var.

Avots: ME III, 729

sašķẽrmêt: auch Lemb., Trik., (mit ḕr ² ) Aahof, Kokn., Meselau.

Avots: EH XVI, 454

sašķẽrmêt Smilten, Wolm., Ramkau, sašķērmt Lis., sauer werden: piens sašķērmējis Serb., Ruj. n. U., AP., Ruhental. krējums sašķērmējis (zu sauer geworden, mit bitterlichem Geschmack) Wolm., Adsel. dzēriens ir sašķērmējis, neturat siltumā! Ramkau. Refl. sašķē(r)mêtiês, gerinnen; sašķermêtiês Wid., sauer werden.

Avots: ME III, 755

saskumêt Warkl., = saskumt; Refl. -tiês Bers., sich betrüben.

Avots: ME III, 734

sastrumêt Spr., = sastrutêt.

Avots: ME III, 750

sašũmêt, tr., zu Schaum schlagen, fertigschäumen, vollschäumen: sašūmējis ziepju puodiņu LP. VI, 176.

Avots: ME III, 759

satèmêt ² , hinzielen: medinieks labi satēmēja un tad izšāva Saikava.

Avots: ME III, 762

satem̃mêtiês "sich verabreden, vereinbaren" MSil.

Avots: ME III, 761

I satim̃mêtiês, zornig werden Salisb., Wrangelshof: pate satimmējas M. Liepa MWM. X, 922; trotzig werden ("saspītēties") Seppkull.

Avots: ME III, 763

II satimmêtiês "sich sehr saumselig ankleiden": nevar vien satimmēties Sessw.; "sich zum Ausgehen ankleiden" Bērze.

Avots: ME III, 763

satumêt,

1): vakarā vārītā putra pa nakti satumējusi Nötk.

Avots: EH XVI, 458

satumêt,

1) = satumt II, sabiezêt: ēdiens satumējis Golg.; s sich verdichten und ungeniessbar werden Saikava;

2) sich bewölken
Wandsen.

Avots: ME III, 767

saver̂smêt, erhitzen Golg.

Avots: ME III, 785

savẽrsmêt, mit lodernder Flamme verbrennen (intr.): salmi ugunī ieme̦sti savērsmē Kalven.

Avots: ME III, 786

sazemêt,

1) schwarz, erdfarben werden; abmagern
Spr.;

2) = piezemdêt Gr. - Buschhof.

Avots: ME III, 795