I mâklis,

1) einer, der etwas kann, versteht, der Künstler im verächtl. Sinn;
kāršu māklis, der Kartenkünstler Dr.;

2) die Kunst im verächtl. Sinne, der Kniff, Pfiff
[PS.], Smilt.: tur viņam savs māklis Seib.

Avots: ME II, 579

II māklis, ein aufdringlicher Mensch U. Zu màkt.

Avots: ME II, 579

[III mâklis ² "ein konfuser Mensch (kas bieži apmulst, zaudē spēju orientēties, dažreiz nesapruot pat vienkaršas lietas)": viņam jau ne˙kā nevar iestāstīt; viņš tāds māklis Treiden.]

Avots: ME II, 579