māķis

I mâķis, einer, der etwas versteht Biel.

Avots: ME II, 581


māķis

II māķis,

1) ein böser Geist, ein Gespenst:
ja nebūsi klusa, es pasaukšu māķi Adsel. pusnaktīs rāduoties māķi, kur kāds e̦suot pakāries, vai kur kāds mazs bērniņš nuožņaugts Druw.;

2) ein Tölpel, ein ungeschickter Mensch
Druw. Wohl zu mākt.

Avots: ME II, 581


māķis

II māķis, ‡

3) miega m. VL. aus Rutzau "?".

Avots: EH I, 790