I masts, der Mast: Sprw. labāk zaudēt mastu nekâ stūri.

Avots: ME II, 565

I masts: tec, laiviņa, ... Rīga mastu lūkuoties! BW. 13996.

Avots: EH I, 784

II masts (li. mãstas "Fischzug"),

1) [Bielenstein Holzb. 652], ein Fischzug:
zvejnieks reiz apme̦t mastu (= izme̦t tīklu) JK. V, 129;

2) "die Mast"
bei der Treibjagd, Klapperjagd U., Dond., [Fest., Stenden, Seltingshof]: pirmā mastā viņš aplenca vienu stirnu LP. VI, 744. tai dienā ne+kas gudrs neiznācis ar medībām: briedis izšmaucis nuo masta V, 228. dzinēji mastu apņemt sāk A. XX, 855; ["der Schlag (eines Waldes, im Forstwesen)" MSil. - Wohl zu mest; s. Leskien Nom. 531].

Avots: ME II, 565

II masts,

1): auch Für.;

2): medījuot jeb zvejuojuot aizņe̦m mastu Kabillen. Auch in Ortsnamen: Ve̦cais m. ("?"), Akmiņmasts Plvv. I, 291 (aus Usmaiten).

Avots: EH I, 784

III masts, [masts, -s Kl., maste Lis., die Farbe (von Tieren, im Kartenspiel): tādā mastā zirgs Arrasch]. vēl bij krievu ķeizaram simtu mastu labu zirgu BW. 32191, 4. [Nebst estn. maśt "Farbe" aus r. масть "Farbe".]

Avots: ME II, 565

IV masts, -s Demin. mastiņa eine Bohnenstange Doblen. [Aus d. Mast "Stange"?]

Avots: ME II, 565