Paplašinātā meklēšana

àizmaut, -āvu, weg-, hinschwimmen: viņš aizmāva uz salu.

Avots: ME I, 38

I àizmaut: auch (mit aû ) Oknist.

Avots: EH I, 38

‡ II àizmaut, vollbrüllen, brüllend betäuben Dunika: a. kam ausis. Refl. -tiês, aufbrüllen: guovs aizmāvās.

Avots: EH I, 38

‡ àizmautiês,

1) sich mit Wolken beziehen
Stenden (mit aû ² );

2) = àizklîst, àizdaũzîtiês Trik. (mit aû ). Nebst maûtiês ² wohl zu maût I.

Avots: EH I, 38

aîzmaûts ² Ahs. "verstopft": man ne˙maz negribas ēst; e̦smu tâ kâ aizmauts Ahs. mute kâ àizmaûta (zugebunden) Trik. Nebst apmaûts (unter maut IV) zu maût I?

Avots: EH I, 38

apmaût,

1) a. zeķes, pastalas Rutzau; a. (anziehen)
brunčus Lis., Warkl.;

2): apmauts, betäubt, verblüfft
Bers., Lautb., Renzen, Kr. Rositten, = uzmauts (unter uzmaût I

3) Lubn. ‡ Refl. -tiês, sich anziehen:
a. zābakus Preiļi. apmāvusies ar... strīpainiem brunčiem Azand. 3; sich bedecken: apmāvās ar sedzeni Azand. 5.

Avots: EH I, 101

apmaût [li. apmáuti],

1) = apmàukt, zäumen:
apaušus;

2) verblüffen, verblenden:
stāv kā apmauts. vai tad dievs tevi apmāvis? Hat dir denn Gott ein Brett vor die Stirn gelegt? Mag. III, 1, 90. tuop apmauts it pazīstamā vietā LP. VI, 84, er wird verblendet, so dass er an einem sehr bekannten Ort sich nicht zurecht zu finden weiss;

3) herumschwimmen.

Avots: ME I, 104, 105

‡ apmàutiês ² Bewern, Schwanb., aufbrüllen: guovs apmāvās.

Avots: EH I, 101

atmaût, intr., heranschwimmen. Livl.

Avots: ME I, 175

[atmaût oder refl. atmaûtiês, entgegenbrüllen: guovs atmāvās Salis, Salisburg u. a.]

Avots: ME I, 176

II atmaût(iês): Pērle (eine Kuh) ... māva. nuo visam kūtīm atmāvās pretī A. Brigadere Dievs, daba, darbs 7, (mit àu) Wolmarshof, dzirdēja briedaļu mežā atmaunamies Janš. Mežv. ļ. II, 393.

Avots: EH I, 155

‡ III atmaut (li. atmáuti),

1) = atmàukt 1; abstreifend abreissen: mâvu ² zeķi, lig atmâvu ² kul˜ni (= papēdi) Rutzau;

2) atmaût zirgu Kalz. n. Fil. mat. 25, einem Pferde den Zaum aus dem Maul herausnehmen.

Avots: EH I, 155

II atmaût(iês): Pērle (eine Kuh) ... māva. nuo visam kūtīm atmāvās pretī A. Brigadere Dievs, daba, darbs 7, (mit àu) Wolmarshof, dzirdēja briedaļu mežā atmaunamies Janš. Mežv. ļ. II, 393.

Avots: EH I, 155

damaut,

1): da pusei damāvu Kaltenbr.

Avots: EH I, 305

[damaut Spr.,

1) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinschwimmen;

2) hinzuschwimmen.]

Avots: ME I, 436

ìemaut,

1): auch (mit aû ) Oknist, (mit aû ² ) Ahs., Frauenb. ‡ Refl. -tiês,

1) zirgs neliekas ie., das Pferd lässt sich nicht zäumen
Stender Deutschlett. Wrtb. (unter "zäumen");

2) hineinschlüpfen (in ein Kleidungsstück):
iemāvusies platuos ... brunčuos Azand. 82.

Avots: EH I, 529

[ìemaût, hineinschwimmen: e̦ze̦rā Kl., Domopol, Warkl.]

Avots: ME II, 43

ìemaut, tr.,

1) zäumen:
iemauj savu kumeliņu BW. 18961. apse̦gluoja, neiemāva, aizjāja meitu lūkuoties 9851;

2) fig., fesseln, bannen:
vienmē̦r kâ iemauts MWM. IX, 450.

Avots: ME II, 43

iemauti, iemavi Ahs., Nerft, Bers., iemāvas Dobl., iemavas Sonnaxt, der Zaum: [kam iemauti un laužņi mutē jāliek Glück Psalm 32, 9.] zviedz kumeļi, šķind iemauti BW. 13454, 5. zirgi... iemaviņas zvārdzināja BW. 6730; LP. VI, 948.

Avots: ME II, 43

ìemautiês, aufbrüllen, ein Gebrüll ausstossen: daža nuo guovīm iešņācas, daža ieīdējās, daža iemāvās.

Avots: ME II, 43

izmaut [li. išmáuti], abzäumen, den Zaum ebnehmen (einem Pferde): dzelzi izmāvis Vit. 85. [Refl. - tiês, abgezäumt werden Wid.]

Avots: ME I, 769

I izmaut: izmaût zirgu Oknist.

Avots: EH I, 465

‡ II izmaût Oknist, herausschwimmen: i. malā Kalz., Lubn. nuo jūŗas izmaun ... līde̦ka Pas. IV, 277 (aus Domopol; ähnlich VII, 482). Refl. -tiês Lubn. n. Fil. mat. 27, = izpelˆdêtiês.

Avots: EH I, 465

‡ III izmaut Schwamb., einen brüllenden Laut von sich geben (perfektiv): guovs nepaguva ne i.

Avots: EH I, 465

‡ IV izmaut Warkl. "(mit der Hand) winkend herauslocken": gan māvu ar ruoku, lai nāk šurp, bet nevarēju i.

Avots: EH I, 465

izmaûtiês, zur Genüge brüllen, schreien: guovis aiz vārtiem izmausies Janš.

Avots: ME I, 769

I maût: auch Heidenfeld, Saikava, Sessw., (mit aû ² ) PlKur., (mit au) Bērzgale,

2): auch (mit aû ) Auleja, Oknist.

Avots: EH I, 787

I maût [Kr., Kl., Lis.] (li. máuti "worauf ziehen, streifen"), mauju od. maunu, māvu,

1) = màukt, an-, aufziehen: [brunčus maût Lis., Ruj., Warkh. zirgiem maut dzelžus mutē Kl.] man... trejdeviņu lindraciņu: trejus māvu sētiņā, trejus dieva baznīcā, ar trejiem pate gāju savu znuotu aplūkuot BW. 20501;

2) zäumen
U. [Refl. -tiês,

1) sich (den Zaum) abstreifen:
zirgs maûjas ² Ruj., Lautb.;

2) hindurchzudringen versuchen:
guovs maujas caur sē̦tu Ruj. - Zu mnd. mouwe "Ärmel", la. movēre "bewegen", ai. kāma-mūta-ḥ "von Begierde getrieben" u. a., s. Walde Wrtb. ² 496 f., Osthoff MU. IV, 22 u. a.]

Avots: ME II, 570

II maût,

1): auch (mit aû ) Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Līksna, Līvāni, Oknist, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine, (mit au ) A.-Schwanb., Pilskalne: maun pa jūrym Pas. IX, 416. Refl. -tiês, ‡

3) "sich baden"
Infl. n. BielU.

Avots: EH I, 787

II maût Nerft, Sonnaxt, Selb., [Kl., Kr., Bers., Warkh., Warkl., Preili], maut Fehteln, Jakobstadt, mauju od. maunu (Selb., Jakobstadt, [Pas. I, 350 aus Bolwen]), māvu,

1) untertauchen, schwimmen
[Wessen, Sauken, Memelshof]: pīles maun apakš ūdens, die Enten tauchen unter U. zirgs māve pār upi, das Pferd schwamm über den Fluss Nerft, Linden n. U. Zuose māve pa ūdeni BW. 8457, 7 var.;

2) maut, saufen
Sessw. n. U. [Refl. -tiês,

1) um die Wette schwimmen:
iesim maûties! Kl.;

2) untertauchen
Gr.-Rönnen.] Subst. māvẽjs, der Taucher. [Zu le. mûdêtiês, li. máudyti "baden", apr. acc. s. aumūsnan "Abwaschung", slav. myti "waschen", mnd. mūten "das Gesicht waschen", gr. kypr. μυλάσασϑαι "sich waschen" arm. -moyn "plongé dans" (s. Meillet MSL. XII, 430) u. a.; ursprünglich wohl identisch mit maût I, s. Rozwadowski Bull. XXV, 116, Fick KZ. XX, 366 f. und Wrtb. I ^4, 103, Holthausen KZ. XXVIII, 282, Reichelt KZ. XXXIX, 52, Būga РФВ. LXXII, 198, van Wijk KZ. XLVIII 156, Mahlow AEO 150, Trautmann Wrtb. 191 f.]

Avots: ME II, 570

III maût: auch Daudsewas n. FBR. XVII, 160, Prl., Sessw., (mit àu ) Bixten, Ermes, (mit àu ² ) Schwanb., (mit aû ² ) Behnen, Dunika, Pankelhof, Selg.

Avots: EH I, 787

III maût [Kr., L., Bers., Lis., C., Trik., N.-Peb., Arrasch, màut Neuenb., Serbigal, Jürg., Wolmarshof, maût ² Tr., Bauske, Dond., Wandsen, Lautb., Kand., Ruj., Salis], mauju od. maunu, māvu brüllen, blöken (meist von Kühen): guovis mauj, kad meklē citas Etn. II, 51. mauniet, guovis, izdze̦nuot! BW. 16519. vai tu māvi ze̦lta kūti, vai sudraba laidariņu? 28902, 18. balta vuška jūŗas māva 7419. teļš maujis [ungewöhnlich für māvis] kâ maujis gribē̦dams dzert JK. V, 1, 64. - Das Partizip maujamais bedeutet in Dond. das Maul: tu dabūsi par maujamuo, kad nestāvēsi klusi! Sassm. - Subst. mâviens, das einmalige Brüllen, Blöken [Zu čech. myjati "muhen", mhd. muwen "brüllen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 498.]

Avots: ME II, 570

IV maut, ‡

2) täuschen, betrügen
(mit aû ) Bērzgale: kuo tu maun tuo cilvē̦ku!

Avots: EH I, 787

IV maut L., "betäubt werden"; [dazu: maûtin ("ganz") apmaûts ("betäubt") Bers.].

Avots: ME II, 570

‡ V maût Kaltenbr. n. FBR. XVII, 69, Līksna, Warkl., Zvirgzdine, winken: m. ar ruoku.

Avots: EH I, 787

maûti Sonnaxt, = iemaukti.

Avots: ME II, 570

[maûtiês ^2, maujuôs, māvuôs, =màkties, sich mit Wolken beziehen Stenden: kas nu vairs par siena laiku? redzi, kâ jau maujas!]

Avots: ME II, 570

‡ maûtņi Warkl., Kiemen, Flossen.

Avots: EH I, 787

[mautuve, eine Art Frauenrock Wid. Zu maût I.]

Avots: ME II, 570

I nùomaut: auch Rutzau. Refl. -tiês: auch Rutzau.

Avots: EH II, 67

I nùomaut [li. numáuti], für nuomaukt: tur nuomāvu zābaciņus BW. 19954; [abzäumen U.] Refl. -tiês, sich abstreifen, sich wegwenden: lai nuomaujas lielkunga dusmas nuo manis, kâ balts jē̦rs nuomaujas nuo mātes Etn. II, 168.

Avots: ME II, 817

II nùomaut, wegschwimmen, hinschwimmen Spr.

Avots: ME II, 817

III nùomaut, Refl. -tiês: tu kâ bullis nuômausies Tdz. 42724.

Avots: EH II, 67

III nùomaut Spr., nùomaûtiês, einen brüllenden Ton von sich geben: guotiņa žēlīgi nuomāvās U. b.

Avots: ME II, 817

[nùošmautiês "sich abziehen lassen": nuošmāvās kâ žurkas aste Stelp.; "nuomukt" Makašē̦ni.]

Avots: ME II, 869

pamaut, intr., untertauchen: ūdenī.

Avots: ME III, 67

I pamaut, ‡

2) ein wenig schwimmen
(mit aû) Oknist.

Avots: EH II, 154

‡ II pamaût ² Rutzau, ein wenig auf- od. abstreifen : p. nuošļukušu zeķi augstāk.

Avots: EH II, 154

‡ III pamaut, ein wenig winken: "pamaun ar ... dvielīti! gailis atskries .." ... kalps ... pamāve ar dvielīti Pas. V, 88 (aus Bewern).

Avots: EH II, 154

I pãrmàut: pārmâve upi Warkl. p. par jūru Pas. VII, 388.

Avots: EH XIII, 206

[I pãrmàut, tr., hinüberschwimmen, schwimmend durchqueren: (gulbis) pārmāvis dīķi Pas. I, 349 (aus Bolwen).]

Avots: ME III, 166

II pãrmaut: auch (mit aû ² ) Rutzau.

Avots: EH XIII, 206

[II pãrmaut, überziehen: pārmāve pār ruokām... cimdus Manz. Post. III, 104.]

Avots: ME III, 166

I samaût, = samàukt, aufstreifen, über etwas hinziehen, anziehen (perfektiv): samaut zeķes uz kuokiem žūšanai Rutzau. samaut zirgiem apaušus Lautb. samaut šķilas uz kārts Warkl. Refl. -tiês, (für) sich an-, aufziehen, aufstreifen: samāvuos trejus brunčus BW. 2419...

Avots: ME II, 681

II samaût "на-, приплыть" Spr.; zusammenschwimmen: viņi samāve visi kuopā Kreuzb., Warkl., Kl., Saikava, Heidenfeld, Gr. -Buschhof; eine gewisse Strecke schwimmen: s. labi tālu Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 681

III samaut, tr.,

1) brüllend, blökend erreichen, erlangen:
trīs gadi mauruoja saimnieka bullis, līdz tas samāva ciemiņu guovi BW. 22854;

2) schamlos zusammenlügen:
samāva atkal ve̦se̦lu pulku me̦lu Neu - Salis. Refl. -tiês, einander zubrülIen (von Kühen): samāvās raibaļiņas BW. 29385.

Avots: ME II, 681

sazmaût ² Ruj., zusammenpressen, -schnüren Bers.

Avots: ME III, 797

*šmauties, zu erschliessen aus nuošmauties.

Avots: ME IV, 83

I uzmaût (li. užmáuti "aufziehen"),

1) aufstreifen
L., U.;

2) zäumen
Manz. Lettus, aufzäumen U.: uzmaut zirgam sakas Rutzau;

3) =apmaût 2: iet kâ uzmauts, sagt man von einem Menschen, den man nicht zurückhalten kann Kalzenau, Meiran. Refl. -tiês: gre̦dze̦ns uzmāvies neīstajā pirkstā Rutzau, der Ring ist versehentlich auf den falschen Finger aufgestreift worden.

Avots: ME IV, 356

II uzmaût, (stromaufwärts) hinaufschwimmen Spr.: zirgs uzmāva pret straumi; "= uzpeldêt" Fehteln, Kalz., Stockm.

Avots: ME IV, 356

III uzmaût, brüllend, blökend aufwecken: guovs uzmāva gulē̦tājus.

Avots: ME IV, 356

uzmauts Edwalen, = uzmata 4.

Avots: ME IV, 356

àizzabinât: e̦smu tâ aizzabināts (aizmauts, aizgrūsts, verstopft), ka ne˙kā nevaru ēst Dond.

Avots: EH I, 64

apmàukt,

1) über etw. streifen, anziehen:
zābakus, kurpes kājās, die Stiefel, Schuhe anziehen, cimdus; iemauktus apm., zäumen, den Zaum anlegen;

2) übertr. (= apmāt, apmaut), verblüffen, ausser Fassung bringen, bannen, fesseln:
Radziņš bija nuo brīnumiem kâ apmaukts Purap. prāts tāds kā apmaukts Niedra. viņa gars bija kā apmaukts, sein Geist war wie benebelt Seib. [Refl. -tiês, sich anziehen: apmaucuos kurpītēs BW. 34450].

Avots: ME I, 104

ìemaûkti C., der Zaum: kuokļu stīgu iemauktiņi (Va.: iemautiņi, iemaviņi) BW. 13248, 6; laužņu iemauktiņi (Var.: iemaviņi) 578.

Avots: ME II, 43

iemavi (unter iemauti): auch Oknist n. FBR. XV, 165, Auleja, Gr.Sessau, Kaltenbr., Lixna, Lubn., Pilda, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: apmauc iemavus ar divām pavadām Pas. X, 363 (aus Lettg.); "iemauktiem mutes dzelzs" (mit ìe- ) AP.

Avots: EH I, 529

‡ laužuoti iemauti RKr. XX, 62 (aus NB.), = laužņu iemaukti, Stangenzaum.

Avots: EH I, 725

I mùdêt ² Bers., -u, -ẽju, intr.,

1) muhen, dumpf brüllen:
guovs mūd Lös. n. Etn. IV, 147, [Fehsen];

2) murmeln, im Fieber unverständlich sprechen, dumpf tönen:
vīra māte mūdēja pie dzirnu stakles BW. 23402, 5. vēl ilgi pēc tam dzirdējuši zvanu tur e̦ze̦rā žē̦li mūdam LP. V, 392. kausuos mana misa mūd Stari I, 338. [Nebst gr. μῦϑος "Wort, Rede", ahd. mutilōn "murmeln" zur Wurzel von le. maut "brüllen".]

Avots: ME II, 677

muĩta (auch Līn., Alt- Salis, Ruj., Serbigal, AP., mùita ² Nerft, muîta ² Neu - Salis], die Maut, der Zoll, Tribut: es bez muitas svešus ļaudis cauri sē̦tu nelaidīšu RKr. XVI, 171. [tie nenuoduos me̦slus, ve̦cu tiesu nedz muitu Glück Esra 4, 13. - Nebst li. muĩtas aus slav. myto.]

Avots: ME II, 662

musinât, mušinât Hr.,

1) intr., unterm Bart brummen
L., flüstern, murmeln, leise zischend reden St., rauen U.;

2) tr., hetzen, aufwiegeln:
kam tu viņu musini Sudr. E. Subst. musinãjums, die Aufwiegeln; musinâtãjs, der Hetzer, Aufwiegler: musinātāji, kas pūlējās arī dažas Krievijas pilsē̦tās sacelt nekārtības A. XX, 195; musinātāji, irre führende Gesiter Plūd. [Wohl zur Wurzel von maut "brüllen" u. a., s. Walde Wrtb. ² 498 f.]

Avots: ME II, 672

[* mūt(iês) (slav. myti "waschen"), scwimmen; zu erschliessen aus den ostle. prs. myunu und myustūs "schwimme" bei Kurmin Słownik. Zu maut.]

Avots: ME II, 680

mûtiês, = muitiês. [muitiês für mūtiês nach dem prs. und prt. mujuos. Wohl (nach Leskien Abl. 303) zu maut I.]

Avots: ME II, 680

[* mūt (iês) (slav. myti "waschen"), scwimmen; zu erschliessen aus den ostle. prs. myunu und myustūs "schwimme" bei Kurmin Słownik. Zu maut.]

Avots: ME II, 680

pamaũruôt, maut">pamaut, intr., etw. brüllen.

Avots: ME III, 67

pìemàukt, einheimsend (aus dem Boden herausziehend) anfüllen: p. burkanu pilnu gruozu. piemaut, heranschwimmen, schwimmend herankommen, auftauchen Spr.: kur tad šis nu atkal tâ piemāvis? Saul. I, 111.

Avots: ME III, 271

šķiñdêt Bl., Bauske, Dond., Dunika, Ermes, Frauenb., Iw., Līn., Selg., Siuxt, Suhrs, Wandsen, šķin̂dêt Bers., Gr. - Buschh., Saikava, -u od. -ẽju, -ẽju, klingen, klirren U., Erlaa, Mar.: pulkstenītis šķind tālumā Dunika. zvans... gaŗlaicīgi šķind Apsk. v. J. 1903, S. 425. izdzirda... zvarguļus šķindam Janš. zuobens šķindēja Kra. Vīt. 79. izkapts... klab un šķind LP. V, 63. šķindē (Var.: šķind) pieši, rīb zābaki BW. 24208, 1. zviedz kumeļi, šķind (Var.: skan) iemauti 13454, 5 (ähnlich: 18988; 32931, 1). šķind zemīte... man... staigājuot: bij manā vaiņagā duj dimanta gabaliņi 6107. trūks šnuorīte šķindē̦dama 32258, 3. nuoiet saule vakarā šķindē̦dama, žvārdzē̦dama 18225. Nebst skandinât zu skanêt?

Avots: ME IV, 41, 42

spañgaîns Iw.,

1) mit Bläschen bedeckt
Laud.;

2) spangains vaiņags RKr. XVI, 106 und 183, = spangu vainags;

3) Demin. spangaininš BW. 13898 var., fleckig, flammig
Sassm. (mit añ), N.-Bartau, Rutzau: jāja . . . ar spangainu (Var.: ābuolainu, spangumainu) kumeliņu BW. 32931 (ähnlich 14510, 2 und 14611, 1). ripains un spañgaini ābuolains (kumeļš) Janš. Paipala 47. spangains zvē̦rs Zeif. III, 2, 289. lācim rumpis vispār spangaiņš LP. V, 181. spangaini iemauti Mag. III, 1, 122. spangains skritulis LP. I, 142.

Avots: ME III, 985

I stañga Wolm. u. a., stànga ² Prl., die Zange, Kneifzange (Plur. stangas); die Stange, Brechstange U. - stangu iemaukti (stangas iemauts U.), der Stangenzaum; visiem... sirmi zirgi, visiem stangu iemauktiņi BW. 29933. Nebst estn. ta g "Zange; Stange" aus mnd. stange und tange.

Avots: ME III, 1043, 1044

trùcelîgs ² , scheu: (zirgs) tāds trūcelīgs, ka neiemauta nevar braukt Vīt. 85. Zu trūktiês.

Avots: ME IV, 249

uzmava,

1) der Muff
L., Dr., V. (nach U."schwerlich im Gebrauch"): izvilkusi ruoku nuo uzmavas Janš. Dzimtene V, 158;

2) was zum Aufstreifen dient, z. B."der Ring, der auf das Ende eines Rohrs usw. aufgestreift wird"
Lennew., Stolben, (auch am Gürtel ein kleiner Riemen, hinter den man das Ende des Gürtels steckt) Fehgen, Schwanb., Selsau, Sessw., Tirsen, der eiserne Schutzring auf dem Ende einer hölzernen Achse Holmhof: Pēteris korķē; pudeles uzmava klikst Domas IV, 457. šauteni ar slauķi tīruot uz stuobra gala uzmauc uzmavu;

3) die Tülle;

4) "striķim trešā kārta" Alswig. Nebst li. ùžmova "was aufgestreift wird"
zu uzmaut I.

Avots: ME IV, 357

vizuļuôts, mit Flittern besetzt; flimmernd, glänzend: vizuļuotu vaiņadziņu BW. 5777. vizuļuota villainīte 30092. vizuļuots mans pūriņš 16710, 5. vizuļuota mātes meita 18579, 4 var, vizuļuotu sievas krē̦slu 17889, 26. vizuļuotus iemautiņus 14046. rausuos augšup vizuļuotajā gaismā Druva I, 677.

Avots: ME IV, 632

zāmauka Dweeten Gaigalava, um Illuxt, (mit à ² ) Borchow, Warkh., Warkl., zàmaukts ² Līvāni, Lubn., Meiran, zāmauksts Lubn., Meiran, Saikava, zāmauts Lubn., ein Schlangenbalg: atradu purvmalī čūskas zāmauku. Vgl. nuomauk(š)a.

Avots: ME IV, 699

žņaûgt (li. žniaugti "žņaugt" Miežinis), žnaûgt Salis, -dzu, würgen, knebeln, zuschnüren L., U., stark drücken; ausringen U.: gribējuši šuo žņaugt ar žņaugu LP. VII, 72. iemautiņi ruokas žņaudze BW. 14528. piedurknes žņaudz St., die Ärmel spannen sich. milzis žņaudz visus Vēr. II, 1136. krūtis žņaudz Aus. I, 4. ruokas žņaugt Aus. I, 21; LP. V, 62, die Hände ringen. gaļu žņaudza saujiņā BW. 19310. Refl. -tiês, sich würgen, sich ein-, zuschnüren Spr.: sirds man žņaudzas Vēr. I, 803. - Subst. žņaûgšana, das Würgen, Knebeln, Zu-, Einschnüren, Ringen; žņaûgšanâs, das Sichschnüren; žņaûgums, das einmalige, vollendete Würgen, Knebeln, Schnüren, Ringen; žņaûdzẽjs,

1) wer würgt, knebelt, schnürt, ringt:
šai mājā katru nakti... nāk zņaudzēji. te jau kādi desmit cilvē̦ki ir nuožņaugti Pas. IV, 64;

2) Magendrücken
AP., C., Dunika, Sessw.; Drücken, Beklemmung in der Brust Etn. II, 166: kad vē˙de̦rā žņaudzējs, tad jāizlauza mugura ar sluotas kātu Etn. III, 174. ja krūtīs tāds žņaudzējs, tad ar braucīšanu vien neiztiek Jaun. mežk. 225. krampīgs kāss ar žņaudzēju Vēr. I, 801. spaidīsies ar žņaudzēju pasirdī Vīt. 59. man žņaudzējs žņaudz krūtis, sirdi Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) ābuoliņa žņaudzējs, cuscuta Stenden. Wohl zur Wurzel von znauja (s. dies) mit dem g von zmaugt und li. smàugti. Anders (umgestellt aus gņauzt) Zupitza Germ. Gutt. 148.

Avots: ME IV, 824, 825