miêrinât, beruhigen, zum Frieden bringen: vīriņš mierina dē̦lu JK. III, 71. "palaižaties uz mani...", puisis mierināja Alm. Kaislību varā 68. Subst. miêrinâšana, das Beruhigung: man tas bij tāds mierinājums, atnākt šurp Vēr. I, 1207; miêrinâtãjs, wer beruhigt.

Avots: ME II, 653, 654

miêrinât: m. vīveles nevar, kas nepruot Siuxt. ‡ Refl. -tiês, sich beruhigen: sāpes miêrinājas ² , kad vakars nāk Seyershof.

Avots: EH I, 825