mierīgs

miêrîgs, friedlich, ruhig; zurfrieden, befriedigt U.: mierīgs prāts. ve̦cais itin mierīgā, lē̦nā balsī atteica Dīcm. pas. I, 39. Subst. miêrîgums, die Ruhe, Friedlichkeit: viņa sajūt savādu mierīgumu Janš. B. 204. ar le̦dainu mierīgumu viņš tuprināja Balss.

Avots: ME II, 654