muôdrs [Kr., C., PS., Nitau, Kokn.] (li. mandrùs "munter, keck", [slav. mǫdrъ "klug, weise"]), gut funktionierend, munter, lebhaft: muodras acis, ausis. visiem acis muodrākas RSk. II, 237. zinātne iet muodriem suoļiem uz priekšu Konv. ² 207. pieguļnieku muodri vīri BW. 32510, 5. [Zu muost(ies).]

Avots: ME II, 682

muôdrs: m. (nicht fest) miegs AP.

Avots: EH I, 840