moimorēt

‡ moĩmorêt Lems.,

1) unachtsam mischen (wühlen):
cūkas ar snuķiem moimorē vien ēdienu; ēst ne˙maz neē̦d,

2) sich hin und her bewegen (fuchteln):
guovs moimorē ar asti, aita - ar galvu, kad cē̦rp. Refl. -tiês Lems., = màisîtiês (?): kuo tu te moimorējies citiem pa kājām?

Avots: EH I, 826