muôdzêklis [auch Schujen], das Gespenst: tad neredzēšuot vairs ne˙kādu muodzēkļu Kaudz. M. tur mežā dzīvuo muodzēklis Peb.

Avots: ME II, 682

muôdzêklis: auch Latv. Saule, S. 1043 (aus N.-Peb.); muodzekļu muodzekļi Kaudz. R. Burtnieks 1934, S. 864.

Avots: EH I, 840