nobrūnēt
nùobrũnêt, nùobrũnuôt Spr., tr., intr.,
1) braun werden:
nuobrūnējuse āda Stari III, 22. te̦kas apstājās pie nuobrūnējušām būdiņām Latv.;
2) [auch nùobrũninât], braun färben:
[vēju un saules nuobrūnināta seja Veselis Saules kapsē̦ta 106].
Avots: ME II, 766
1) braun werden:
nuobrūnējuse āda Stari III, 22. te̦kas apstājās pie nuobrūnējušām būdiņām Latv.;
2) [auch nùobrũninât], braun färben:
[vēju un saules nuobrūnināta seja Veselis Saules kapsē̦ta 106].
Avots: ME II, 766