noliekt
nùolìekt [li. nuleñkti], tr.,
1) ab -, niederbiegen, niederbeugen:
zarus, galvu;
2) aufessen, leeren:
vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,
1) sich niederbeugen, sich niederbücken:
rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;
2) [sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben
U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen: viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;
[3) = nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];
4) gönnen; gew. negiert
- nenuoliekties, nicht gönnen: burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.
Avots: ME II, 812
1) ab -, niederbiegen, niederbeugen:
zarus, galvu;
2) aufessen, leeren:
vai tu visu tuo maizes riku nuolieci! Etn. II, 188. sūti visu mucu! gan mēs nuolieksim Zeib. Refl. - tiês,
1) sich niederbeugen, sich niederbücken:
rudziem vārpas nuoliecās BW. 32542, 5;
2) [sich zu etwas bewegen lassen, nachgeben
U.]; sich neigen, sich hingezogen fühlen: viņa daba nuoliecas uz nuoziedzībām B. Vēstn.;
[3) = nùolèkties 2: tas bē̦rns nuoliecies tē̦vā Salisb.];
4) gönnen; gew. negiert
- nenuoliekties, nicht gönnen: burvji bijuši skaudīgi saimnieki, kas citiem nenuoliekušies ne˙kāda labuma Etn. III, 141. nenuoliecās guodīgi atvadīties A. XIII, 804. negribēja viņam šuo nevainīguo prieku nuoliekties A. XX, 939.
Avots: ME II, 812